Lai koki izaugtu, tie ir jāaizsargā

Krievijas pierobeža daudziem parasti saistās ar cilvēku pamestiem ciemiem, izmisumu, kontrabandistiem un citām problēmām.

Tomēr reālā dzīva nav tik viennozīmīga. Pierobežā dzīvo arī strādīgi un uzņēmīgi ļaudis, kuriem rūp efektīva meža zemes apsaimniekošana un kvalitatīvu mežaudžu nodošana nākamajām paaudzēm.

Aivaram Vanagam pieder ap 30 hektāru liels meža īpašums Viļakas novada Žīguru pagastā, pavisam netālu no Latvijas – Krievijas robežas. Lai arī Aivara mežā pārsvarā aug tradicionālās Latvijas koku sugas, viņš nebaidās eksperimentēt, un jau pirms vairākiem gadiem sācis stādīt baltegles, lapegles, duglāzijas un pat saldos ķiršus. Viņa pļavās un mežos atrodami arī ozolu, egļu, priežu, hibrīdapšu un melnalkšņu stādījumi.

Ierobežo dzīvnieku bojājumus

Lielo pārnadžu blīvuma dēļ, nebojātus kokus bez aizsardzības izaudzēt nav iespējams, tāpēc viņš tos regulāri apstrādā ar aizsardzības līdzekli, kurš izgatavots uz dzīvnieku izcelsmes tauku bāzes. Pēc A. Vanaga domām, dzīvnieki pie tā vēl nav pieraduši. Arī dabā redzams, ka meža dzīvnieki smērētos kokus neaiztiek, pat ja tie atrodas viegli pieejamās vietās, piemēram, pie ceļa vai stigas.

Vienu no izcirtumiem meža īpašnieks atjaunojis, stādot 1600 priedes uz viena hektāra, dabiski iesējušies bērzi. Priedes izvēlētas tāpēc, ka iepriekšējā audzē daudzas egles bijušas inficētas ar sakņu trupi. Iestādot priedes, iespēja inficēties ar trupi būs samazināta. Pēc ciršanas nav bijusi pārliecība, ka notiks dabiskā atjaunošanās, tāpēc nolemts stādīt priežu ietvarstādus. Darbi veikti nesagatavotā augsnē, jo A. Vanags novērojis, ka sagatavota augsne provocē nezāļu augšanu. Tomēr ieauguši arī bērzi. Tagad jāveido grupveida mistraudze, jo bērzs un priede blakus augt nedrīkst. Iestādītās priedes jāaizsargā. Lai to paveiktu, katru gadu nepieciešami vismaz trīs litri aizsardzības līdzekļa jeb repelenta, kura izmaksas ir aptuveni 50 euro.

Kādā citā jaunaudzē, kur aug lapegles, bērzi, ozoli, baltegles, duglāzijas un saldais ķirsis, meža īpašnieks ieplānojis būvēt žogu, kas varētu pasargāt kociņus no pārnadžiem. Sadarbība ar vietējo mednieku klubu tā arī nav sākusies, jo, kad īpašnieks aicinājis līgumā iekļaut punktu, ka nomniekiem būs jāsedz dzīvnieku radītie postījumi, interese par iespēju medīt  zudusi.

Nevēlas maksāt par meža inventarizācijas veicēja kļūdām

Salīdzinot savus meža inventarizācijas datus ar situāciju dabā, Aivars Vanags pamanījis, ka vairākos nogabalos meža inventarizācijas veicējs pieļāvis rupjas kļūdas. «Lai arī meža inventarizācijas veikta salīdzinoši nesen, 2011. gadā, esmu pamanījis vairākas kļūdas, kas man kā meža apsaimniekotājam liktu pieņemt nepareizus lēmumus. Tas, ka esmu samaksājis meža inventarizācijas veicējam, negarantē, ka darbs būs veikts apzinīgi.

Lūk, piemērs. Vienam no nogabaliem inventarizācijā norādīts, ka meža tips ir slapjais vēris, bet dabā kūdras slānis pārsniedz 70 centimetrus, tātad tas nav slapjais vēris. Ko tas nozīmē man? Pēc meža tipa var noteikt, kura koku suga ir piemērotākā, atjaunojot mežu mākslīgi. Ja meža tips ir nepareizs, pastāv risks, ka iestādīšu nepiemērotu koku sugu.

Tāpat arī ar atjaunošanas termiņiem – visiem meža tipiem tie nav vienādi. Ir nogabali, kuri pēc kailcirtes veikšanas jāatjauno piecu gadu laikā, un ir nogabali, kas jāatjauno desmit gadu laikā. Lai meža tipu labotu, vērsos Valsts meža dienestā, kur man paskaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, Meža valsts reģistra informācijas labošana ir maksas pakalpojums.

Līdzīgi ir arī ar citiem mežaudzi raksturojošajiem rādītājiem. Citā meža nogabalā 11 gadus vecai egļu audzei šī gada izdrukā redzams, ka kokaudzes augstums ir viens metrs, bet vidējais caurmērs divi centimetri, lai gan dabā uzmērītais augstums ir deviņi metri, bet vidējais caurmērs desmit centimetri. Pagaidām no datu bāzes labošanas esmu atteicies, jo uzskatu, ka tas nav taisnīgi, ka man jāmaksā par meža inventarizācijas veicēja pieļautajām kļūdām,» savu sašutumu pauž Aivars Vanags.

Eiropas atbalsts uzliek pienākumus

Meža īpašnieks īstenojis Eiropas Savienības atbalstītu projektu, kura ietvaros mazvērtīga baltalkšņu audze nomainīta pret eglēm un bērziem. Neskatoties uz pārnadžu bojājumiem, kociņi tomēr ir ieauguši. Jaunaudze kopta trīs reizes, tomēr darbi būs jāveic arī turpmāk. Iespējams, kociņi būs jāaizsargā pret meža dzīvniekiem. Mērķa sugu augšanai traucē zālaugi un baltalkšņu atvases.

Kā atzīst A. Vanags, Eiropas Savienības atbalsts ne vien sniedz labumu, bet arī uzliek virkni pienākumu. «Ja pretendē uz Eiropas atbalstu, tad kopšanas atbilstību vērtē daudz stingrāk. Mežzinis skaita ne tikai palikušos kociņus, bet arī celmus. Uzmērīta tiek arī koptā platība. Ja projektā esmu paredzējis nozāģēt 500 kociņus, tad tas arī jārealizē, gandrīz kā aptiekā. Lai arī projektu esmu realizējis veiksmīgi, tas man prasījis pārāk daudz darba un nervu, tāpēc turpmāk uz Eiropas atbalstu, iespējams, nepretendēšu», atzīst A. Vanags.

Raksta autors izsaka pateicību par atbalstu raksta veidošanā meža īpašniekam Guntim Grīnšteinam un Meža konsultāciju pakalpojumu centra darbiniekiem.

Raimonds Mežaks, mežkopis