No Latvijas klimatiskajos apstākļos augošajiem kokiem, visdziļākās saknes ir bērzam.
Ne tikai galvenās saknes, bet arī bērza sānsaknes iestiepjas zemē dziļāk nekā skujkoku sānsaknes.
Bērza saknes izmanto visas barības vielas. Bērzam ir sazarota dziļo sakņu sistēma, bet arī horizontālās saknes bērzam atrodas dziļāk nekā priedei un eglei. Saskaņā ar Laitakari (1934) uzskatu, bērzam dziļās saknes iestiepjas 13–26 m dziļumā, bet priedei svārstās 5–15 m robežās, vēl seklāka sakņu sistēma ir eglei. Bērza dziļā sakņu sistēma padara to izturīgāku pret iespējamiem vējgāzes postījumiem salīdzinājumā ar egli. Laitakari (1934) veiktajā pētījumā garākā nomērītā bērza galvenā sakne bija 26 metrus gara.
Zem bērza tiešām neaug gandrīz nekādi kultūraugi. Rakt zem koka vainaga nedrīkst, jo tas bojā saknes. Ja vēlēsieties bērza pakājē veidot puķu dobi, vienīgais veids, kā to darīt, ir veidot uzbērumu. Bērza biezā sakņu sistēma sausina augsni, nosūc visas barības vielas. Sānsakņu daudzums dažādos zemes slāņos ir atkarīgs galvenokārt no barības vielu satura augsnē, kā arī no tās sastāva un blīvuma.