Svarīgi ir ne tikai piešķirt finansējumu, bet arī iekustināt meža īpašniekus uz tā apguvi. Kooperatīvās sabiedrības «Mežsaimnieks» izpilddirektors Grigorijs Rozentāls uzskata, ka te liela loma ir meža īpašnieku kooperatīviem, kas saviem biedriem nodrošina gan informācijas pieejamību, gan atbalstu projektu pieteikumu rakstīšanā un iecerēto mežsaimniecisko darbu īstenošanā.
Projekti par 247 hektāriem
Šajā kārtā mēs esam spējuši iekustināt mūsu biedrus iesniegt projektus par 247 hektāriem. Tajā skaitā 217 hektāros tiks veikta jaunaudžu kopšana, 14 hektāros baltalkšņu nomaiņa bet 16 hektāros mazvērtīgu lauksaimniecības zemju tiks ieaudzēts mežs.
Eiropas finansējuma pieejamība jaunaudžu retināšanai, sugu nomaiņai pieaugušās baltalkšņu audzēs un neizmantotas lauksaimniecības zemes apmežošanai jau šodien ir būtiski uzlabojusi privāto mežaudžu stāvokli. Jo tieši visu šo darbu veikšana ir svarīgs priekšnoteikums gan efektīvai zemes izmantošanai gan kvalitatīvu mežaudžu īpatsvara palielināšanai privātajā sektorā. Nu jau arī Latvijā nav vairs tālu jābrauc, lai ceļa malā ieraudzītu retinātu jaunaudzi. Atcerēsimies, ka pirms desmit gadiem tas tā nebūt nebija.
«Projektu rakstīšana biedriem mums nav peļņas avots. Mēs labprāt palīdzam meža īpašniekiem šos projektus rakstīt pašiem. Gandrīz puse no iesniegtajiem projektiem ir pašu meža īpašnieku rakstīti. Lielākais gandarījums šajā darbā ir tad, kad Tev izdodas iekustināt uz projektu rakstīšanu tādus meža īpašniekus, kuri paši neko nebūtu darījuši. Tā mēs ievelkam savā vaļā atstātus meža īpašumus atpakaļ ekonomiskajā apritē, kas beigu beigās būs labi gan pašam īpašniekam, gan sabiedrībai, gan arī valstij kopumā,» uzskata KS «Mežsaimnieks» izpilddirektors Grigorijs Rozentāls.
Plašāk: www.mezsaimnieks.lv