Kooperācijas attīstība – ieguvums gan valstij, gan privāto mežu apsaimniekotājiem

2025. gada 30. jūlijā MPKS «Mežsaimnieks» valde un padome tikās ar Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamentu, lai apspriestu kooperatīvu lomu, izaicinājumus un turpmākās sadarbības iespējas privāto mežu apsaimniekošanā Latvijā.

Kooperatīvu sarunās pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Māris Dreija, valdes locekļi Andis Malējs un Andris Insbergs, kā arī padomes loceklis Uldis Cimdiņš, savukārt ministriju pārstāvēja departamenta direktors Āris Jansons, kā arī Ilze Silamiķele un Lāsma Āboliņa.

Iepazīstina ar paveikto

Diskusijas sākumā kooperatīva pārstāvji izklāstīja mežsaimniecības kooperatīva īpašo juridisko statusu un atzīšanas nosacījumus, kas jāievēro ikdienā un būtiski ietekmē kooperatīva darbību. Tika skaidrota arī kooperatīva struktūra, kas nodrošina demokrātisku pārvaldību un caurspīdīgu finanšu plūsmu. Kooperatīva augstākais lēmējs ir biedru kopsapulce, kas ievēl savus pārstāvjus Padomē; tā pēcāk ieceļ un uzrauga Valdi, garantējot godprātīgu resursu izmantošanu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta biedru izglītošanai. Kooperatīvs regulāri rīko seminārus un konsultācijas, lai meža īpašnieki izvēlētos ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes. Ar gandrīz 1 200 biedriem «Mežsaimnieks» šobrīd nodrošina pilnu pakalpojumu ciklu – no mežu atjaunošanas līdz koksnes realizācijai labvēlīgos tirgus apstākļos.

Igaunija kooperācijā apsteidz

Runājot par nozares izaicinājumiem, kooperatīvs atzina, ka Latvijā aktīvi darbojas vairs tikai divi meža kooperatīvi, tāpēc jāmeklē jauni veidi, kā atbalstīt meža kooperāciju. Kooperatīvs ar saviem sadarbības partneriem norēķinās tikai oficiāli, godīgi maksājot nodokļus, kas pakalpojumus padara mazāk pievilcīgus salīdzinājumā ar konkurentiem pelēkajā tirgū – īpaši mežkopības darbos, piemēram, jaunaudžu retināšanā un stādīšanā. Katru gadu «Mežsaimnieks» sniedz mežkopības pakalpojumus par vairākiem simtiem tūkstošu eiro, un šī summa nenonāk pelēkajā ekonomikā, bet veido nodokļu ieņēmumus valstij.

Salīdzinājumā ar Igauniju, kur kooperācijas attīstība ir krietni priekšā, galvenā atšķirība ir valsts atbalsta līmenī: Igaunijā valsts kooperatīvus redz kā primāro rīku privāto mežu kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, tāpēc tiem sniedz būtiskāku atbalstu.

Sarunas laikā dalībnieki vienojās, ka normatīvo aktu prasības būtu iespējams pārskatīt un pielāgot, lai vienkāršotu biedru īpašumu pārvaldīšanu un atskaišu sniegšanu Valsts meža dienestā. Tika pārrunāta arī iespēja palielināt atbalsta intensitāti ES līdzfinansētajiem mežsaimniecības pasākumiem, kurus īsteno kooperatīvi.

MPKS «Mežsaimnieks»