Konflikts Belovežas nacionālajā parkā

Polijā, Belovežas nacionālajā parkā, 2017. gada maijā aizsākās meža apsaimniekotāju un vides aktīvistu konflikts. Cēlonis – masveidīga parasto egļu bojāeja. Vides aktīvisti ir kategoriski pret koku ciršanu, savukārt meža apsaimniekotāji pārliecināti, ka sausie koki jānocērt. Taču meža izstrāde Belovežas gāršā turpinās.

Skaidro egļu nokalšanas iemeslus

Lai arī par koku nokalšanas galveno cēloni uzskata egļu astoņzobu mizgrauzi, atsevišķi Polijas dabas eksperti pārliecināti, ka egļu kalšanas patiesais iemesls ir dziļāks. Kā novērojis kāds Belovežas gāršas ilggadīgais darbinieks, koku bojāeja sākusies pakāpeniski, pirms vairākām desmitgadēm. Iespējams, koku pretestības samazināšanās saistīta ar gruntsūdens līmeņa krišanos un nokrišņu samazināšanos. Kā zināms, eglēm ir sekla sakņu sistēma, līdz ar to apgrūtināta nepieciešamā ūdens daudzuma ieguve no dziļākajiem augsnes slāņiem.

Belovežas gāršas kopējā platība ir apmēram 260 tūkstoši hektāru, no tiem 60 000 hektāru atrodas Polijas teritorijā, bet 200 000 hektāru Baltkrievijas teritorijā. Pagājušā gadsimta vidū Baltkrievijas pusē norisinājās intensīvi meliorācijas, tajā skaitā upju taisnošanas darbi. Iespējams, šo darbu rezultātā sākās pakāpeniska egļu kalšana. Jāpiebilst, ka arī Belovežas gāršas Baltkrievijas daļā novērojama strauja egļu astoņzobu mizgrauža invāzija. Atšķirībā no poļiem, baltkrievi bojāto koku ciršanu neveic vispār.

Līdzīgi kā Latvijas nacionālie parki, arī Belovežas nacionālais parks ir Natura 2000 teritorija, kura sadalīta zonās ar dažāda līmeņa ierobežojumiem. Kopš 1977. gada visa parka teritorija iekļauta Apvienoto nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sarakstā. UNESCO mērķis ir veicināt intelektuālu sadarbību valstu starpā, nodrošinot sabiedrību un kultūru līdzāspastāvēšanu. Viens no zināmākajiem UNESCO darbības virzieniem ir pasaules kultūras un dabas mantojumu saglabāšana un aizsardzība.

Meža izstrādes darbi raisījuši neizpratni

Lai arī koku ciršana netiek veikta stingrā režīma zonā, kur apmeklētāji pārvietoties drīkst tikai gida pavadībā, meža izstrādes darbi tuvumā esošajos meža masīvos sabiedrībā raisījuši neizpratni. Sevišķu nosodījumu pauž Belovežas gāršas aizstāvības aktīvisti. Lai protestētu pret koku ciršanu, Belovežā ieradušies aktīvisti ne tikai no dažādām Polijas vietām, bet arī no citām Eiropas valstīm un pat no Indonēzijas un Āfrikas. Par protestu instrumentiem kalpo ne tikai plakāti, bet arī radikālāki izteiksmes līdzekļus, piemēram, caurules, ar kuru palīdzību tiek bloķēts harvestera darbs. Ar šo metodi gan vides aktīvisti ne tikai traucē koku ciršanu, bet arī apdraud savu dzīvību un veselību.

Lai arī meža izstrādes darbi notiek saskaņā ar nacionālajiem normatīviem, vides aktīvisti jeb Belovežas meža sargi pērn Eiropas Savienības tiesā iesnieguši divas prasības, lai koku ciršana tiktu pārtraukta. Tiesa šīs prasības ir apmierinājusi. Lai arī mazākās platībās, tomēr meža darbi turpinās. Pašlaik koku ciršana notiek izlases veidā, apmēram 30 metru platās joslās gar meža ceļiem. Pamatā tiek cirstas sausās egles, daļu no tām skārusi sakņu trupe. Noteiktu apjomu sausos kokus atstāj mežā, lai nodrošinātu nepieciešamo mirušās koksnes apjomu. Galvenais ciršanas pamatojums ir drošība.

Skaidrs, ka pastāv iespējamība, ka sausās egles varētu uzkrist aizsargājamās teritorijas apmeklētājiem. Saglabātas tiek pārējās koku sugas – parastie skābarži, parastie ozoli un citas koku sugas. Apskatot dabā vienu no cirsmām, redzams, ka nesaprotamu iemeslu dēļ nozāģēti vairāki parastie ozoli. Iespējams, tie bijuši bojāti. Paaugā nav atrodamas egles, toties atrodami parastie skābarži. Šī suga Belovežā pakāpeniski nomainīs izzūdošo egli.

Meža izstrādes darbi apsekotajā platībā veikti lielā steigā un pavirši. Paaugā un 2. stāvā esošie skābarži daudzviet bojāti – lauzti, liekti, berzti vai vienkārši iestumti augsnē. Mežā atrodamas vairākas parasto ozolu grupas. To lielums apmēram 0,1 hektārs. Ozolu aizsardzībai izveidots žogs. Kā neatņemama liecība par smagās meža tehnikas pārvietošanos ir visur esošās risas. Krautuvē pievestas atsevišķas liela izmēra egles, kuras labāk būtu atstāt mežā.

Atklāts paliek jautājums par sauso koku izstrādes ekonomisko pamatojumu. Kā atklāja vietējie iedzīvotāji, Polijā sauso koku izmantošana dzelzceļa gulšņu izgatavošanai nav populāra. Sausos kokus pamatā izmanto palešu ražošanā vai malkā.

Situācija Belovežas nacionālajā parkā ir neviennozīmīga. No vienas puses – vides aktīvisti, kuri sauso koku ciršanā saskata apdraudējumu, bet no otras – meža apsaimniekotāji, kuri nacionālo normatīvo aktu ietvaros veic bīstamo koku novākšanu izlases veidā. Visticamāk tuvākajā laikā abām pusēm pieņemams risinājums netiks rasts, jo trūkst dialoga.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.