Koku stādījumi uzlabo ainavu

Pavasaris ir piemērots gadalaiks koku stādīšanai, bet vasara, lai iestādītos kokus apraudzītu. Papildus savu stādījumu apskatei ļoti vērtīgi ir iepazīties ar citu meža īpašnieku veikumu. «Meža Avīze» šoreiz viesojās Kocēnu novada Kocēnu pagasta «Baldiešās»,  pie meža īpašnieces Maijas Krūmiņas.

Izmanto iegūto pieredzi

Maija Krūmiņa savulaik strādājusi mežzinātnes institūtā «Silava». Mācījusies pie tā laika Latvijas mežkopības korifejiem – Miervalda Buša un Imanta Mangaļa. Iegūto pieredzi un zināšanas jau vairāk kā 20 gadus izmanto savu koku stādījumu veidošanā. Krūmiņas kundzes īpašumā, vairāku hektāru platībā, papildus mūsu zemē ierastajām, arī svešzemju koku sugas – Pensilvānijas oši, māka ievas, sudrabegles, baltegles, kalnu priedes, sarkanie ozoli. Koku stādīšanas eksperimentus uz savas zemes viņa uzsākusi jau ap 1996. gadu. Toreiz blakus kādreizējai kolhoza lopu barības novietnei izveidota Latvijā pirmā Ziemassvētku sudrabegļu plantācija. Daudzas sudrabotās skaistules šobrīd sasniedz jau 10 metru garumu. Komerciāliem mērķiem koki gan nav cirsti. «Pareizi kopjot var izaudzēt skaistus kokus, bet vai mūsdienās var konkurēt ar lielveikalu lēto piedāvājumu? Tomēr tas nenozīmē, ka koki stādīti veltīgi. Manā īpašumā ir daudz aizgājušo laiku liecību. Liela daļa ne tās pievilcīgākās. Pa pusei sabrukušas fermas un citas ainavu degradējošas ēkas. Pirms divdesmit gadiem secināju, ka nevēlos ikdienā vērot to posta ainavu. Tāpēc sāku šiem objektiem priekšā stādīt kokus. Egles, baltegles, apses, priedes, galvenais, lai aizsedz nepatīkamo skatu. Vēl joprojām Latvijas ainavā daudzviet ir šādas nepievilcīgas ēkas. To nojaukšana ir dārga. Manuprāt koku stādīšana būtu labākais veids, kā tās neitralizēt,» ir pārliecināta Maija Krūmiņa.

Lielākais drauds – meža dzīvnieki

Lielākā daļa īpašnieku apmežošanas darbiem stādus pērk, bet Maija Krūmiņa parasti tos izaudzē pati. Turpat sakņu dārzā, blakus dillēm un redīsiem šobrīd redzami jaunie ozoliņi. «Sēklas parasti iegādājos Kalsnavā vai Jēkabpilī. Galvenais, lai tās ir sertificētas. Stādu izaudzēšana man nav problēma. Kad jaunais kociņš paaudzies, to pārstādu apmežojamajā nogabalā. Parasti tad problēmas tikai sākas. Jaunos kociņus parasti noēno zālaugi. Tāpēc vienmēr veicu mulčēšanu jeb apkārt esošo zālaugu noklāšanu ar melnu plēvi. Ilggadējie novērojami liecina, ka tā dod vislielāko efektu. Nākamais drauds ir meža dzīvnieki – aļņi, brieži, zaķi, stirnas un protams bebri. Lai ierobežotu pārnadžu un zaķu bojājumus, katram kociņam lieku žogu. Savādāk nav jēgas stādīt. Savukārt cīņā ar bebriem cenšos sadarboties ar medniekiem. Savulaik pat maksāju 10 latus par katru bebra asti. Diemžēl viņi sāka vest astes arī no citos īpašumos nomedītiem bebriem. Lai arī koki nevar dzīvot bez Saules, esmu novērojusi, ka iestādītās baltegles tomēr intensīvas gaismas apstākļos mēdz apdegt. Tāpēc kociņus ēnoju», atklāj meža īpašniece.

Koku ciršana prieku nedod

Maijas Krūmiņas īpašumā ir ne tikai pašas veidotais dendrārijs, bet arī, kā viņa saka «lielais mežs», kuram pēc mežsaimniecības dogmām ir pienācis ciršanas laiks. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka ciršana tajā nenotiks. «Mežu nocirstu – nauda jau būtu, bet prieka nekāda. Daudzus gadus tukša vieta. Kā es varētu katru dienu uz to izcirtumu skatīties? Savulaik viena brigāde man veica izstrādi, traktori uztaisīja dziļas risas un viss. Nē, tikai pār manu līķi».

Šoziem gan meža īpašniecei nācās veikt neplānotu koku ciršanu pašas veiktajā stādījumā. 18 gadus vecā lapegļu audzē sākās koku bojāeja. «Novēroju, ka mežaudzē masveidā sāk kalst lapegles. Galotnes daļā izveidojās sveķains gredzens, iespējams, ka tas bija vēzis. Koku vidējais diametrs sasniedza 22 centimetrus, tāpēc nolēmu veikt ciršanu. Daļu no nocirstajiem kokiem atdevu mucu gatavotājam, bet daļu mājas labiekārtošanai – terases grīdas ieklāšanai. Kā zināms lapegle ir sveķaina un līdz ar to arī piemērota mitriem apstākļiem», atklāj Maija Krūmiņa. Meža īpašniece arī turpmāk plāno veikt stādījumus un labprāt savus novērojumus atklātu arī citiem interesentiem. Interesentiem, kuri klātienē vēlas iepazīties ar Maijas Krūmiņas dendrāriju lūdzu rakstīt e-pastu uz: info@mezaavize.lv.

Raimonds Mežaks, mežkopis