Koka darbos izceļ tā dabiskumu

Valmierietis Kalvis Voiceščuks ar koka darbiem nodarbojas tikai trīs gadus, bet to klāsts jau izveidojies plašs un daudzveidīgs.

Sākot ar dārza soliem, galdiem, šūpuļkrēsliem, spoguļbrillēm, šūpolēm, puķu podiem, paplātēm, mēbelēm bērniem un citiem. Pašam esot vismīļākie spoguļi apvienojumā ar koku un katrs esot atšķirīgs.

Vectēva pēdās

«Aizbraucot uz galdniecību, meklēju nevis vienkāršus dēļus, bet kurš ir līkāks un kuram ir vairāk mizas. Urbinu un kasu to nost, skatos, kas zem tās slēpjas. Finālā, kad koku noeļļo, tas parāda savu struktūru,» atzīst koka darbu meistars. Dažāda izmēra un formāta dekoratīvie spoguļi ar koka rāmi pārsvarā iederoties guļbūvēs, lauku māju interjera dizainā, jo tiem raksturīgas veclaicīguma pazīmes.

Kalvis agrāk darbojies būvniecībā, tad nolēmis mainīt savu nodarbošanos. «Izgatavoju vienu beņķīti, tad vēl kaut ko un vēl, un pamazām sāka rasties pasūtījumi. Tā arī aizgāju no celtniecības prom. Galvenais, ka man patīk strādāt ar koku, un tagad darba ir daudz. Visu esmu apguvis pašmācības ceļā,» atzīst mākslinieks. Vectēvs esot bijis galdnieks, kokgriezējs, pie kura diemžēl nav iznācis mācīties šo arodu, jo viņš aizgājis aizsaulē, kad Kalvis bijis mazs puika, bet gēnu ietekmi pats nenoliedz. Vectēvam dārzā bijis vecs beņķis, kurš savu laiku jau nokalpojis. Kalvis to izjaucis un izgatavojis tādu pašu jaunu, pēc tam, protams, bijis gandarīts par paveikto.

Kalvis atzīst, ka par koku ir daudz jāzina, lai darbi izdotos skaisti un kvalitatīvi. Sākumā idejas smēlies arī internetā, kādu knifu pielicis klāt. Tā saucamie šablona darbi tiekot ātrāk paveikti, bet spoguļu ar koka rāmi izgatavošana esot darbietilpīgāks un lēnāks process. Katrs jauns darbs tiekot veikts ar azartu. «Izmantoju dažādu kokmateriālu. Spoguļus papildinu ar osi un gobu, kurai ir skaists raksts. Ozolu neizmantoju varbūt tāpēc, ka daudzi ar to strādā. «Kokmateriāla meklēšanai nākoties atvēlēt daudz laika, lai atrastu kaut ko specifisku un īpašu. Savukārt, piemēram, standarta šūpolēm nepieciešamais izejmateriāls esot viegli pieejams. Apstrādei tiek izmantotas dažādas eļļas, lakas nelieto, lai koks spētu saglabāt savu dabiskumu. Tiekot domāts arī par to, lai koks tiktu aizsargāts pret nelabvēlīgiem faktoriem – nokrišņiem un būtu praktisks lietošanai ikdienā. Kokapstrādes meistars novērojis, ka cilvēki sākuši vairāk novērtēt roku darbu un vēlas, lai tas būtu personalizēts. Un tas esot attiecināms arī uz koka izstrādājumiem, kuri tiekot papildināti ar tajā grebtiem uzrakstiem.

Una Zeltkalne