Kas ir DAP projekts «Dabas skaitīšana»

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti iepazīstinājuši Valsts meža dienesta darbiniekus ar ES projektu «Dabas skaitīšana».

Projekta mērķis neesot ne vairot, ne mazināt aizsargājamās teritorijas, bet gan objektīvi noskaidrot, kādas dabas vērtības kur atrodas.

Šīs dabas vērtības visvairāk iespējams atrast tur, kur tās konstatētas jau iepriekš un ierobežojumi jau pastāv. Tā kā projekts ir «tīra informācijas vākšana», tad tas, ka dabas vērtības kaut kur tiks atrastas, nenozīmē automātiskus un tūlītējus ierobežojumus. Un beigās ieguvēji no ievāktās informācijas var izrādīties arī paši zemju īpašnieki.

«Dabas skaitīšanas» oficiālais nosaukums ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekts «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā». Tā kopējais finansējums ir 9,5 miljoni €, no kuriem 85 % piešķīris ES Kohēzijas fonds. Projekta īstenotājs ir DAP, un tā nolūks ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par ES nozīmes biotopu daudzumu, izplatību un kvalitāti Latvijā. Tiks vākta arī informācija par retām un aizsargājamām sugām un citām dabas vērtībām.

«Dabas skaitīšana» ir tīra informācijas vākšana, kas jau ir veikta arī citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Tas, ka teritorijā ieradīsies «dabas skaitītājs», vēl nenozīmē, ka tajā uzreiz tiks atrasta kāda dabas vērtība. Tādas, starp citu, visvairāk iespējams atrast tur, kur dabas vērtības konstatētas jau iepriekš un ierobežojumi jau pastāv. Un, pat ja «Dabas skaitīšanas» laikā atradīsies kāds ES nozīmes aizsargājams biotops, tas vēl nenozīmē automātisku ierobežojumu. Ierobežojumi nemaz nav projekta mērķis.

Lai gan, dzirdot vārdus «aizsargājams biotops», uzreiz nāk prātā aizliegums vai ierobežojums, praksē biotopu aizsargā vien tad, ja tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT) vai speciāli izveidotā mikroliegumā. Šādas aizsargājamas teritorijas tiek noteiktas tikai saskaņā ar likumdošanas prasībām, kurās, starp citu, teikts, ka bez īpašnieka ziņas to darīt nedrīkst.

Īsi sakot, «Dabas skaitīšana» neko neierobežo un neietekmē. Tā ir tikai informācijas vākšana un pirmais solis ceļā uz to, ka nākotnē, iespējams, ierobežojums tiks uzlikts, bet iespējams arī, ka atcelts. Tomēr «Dabas skaitīšana» notiek neatkarīgi no īpašuma formas, un saskaņā ar likumu ne atteikties, ne traucēt to nevar.

«Dabas skaitīšana» Latvijā norisināsies līdz 2019. gada beigām. To DAP uzdevumā veic eksperti, kuri apseko teritoriju, aizpilda īpašu, stingri noteiktu apsekojuma anketu un iezīmē kartē atrastā biotopa robežu (ja tāds ir). Katram ekspertam ir GPS raidītājs, kas fiksē viņa pārvietošanās maršrutu. Vismaz 10% no ekspertu iesniegtajiem datiem tiks pārbaudīti dabā – gan pēc nejaušības principa, gan tad, ja tiks saņemtas sūdzības.

«Dabas skaitīšanas» gaitā tiek apsekotas tikai tās teritorijas, kur dabas vērtības potenciāli iespējams atrast. Pārsvarā tās ir jau esošās aizsargājamās teritorijas un vietas, kur aktīva saimnieciskā darbība nenotiek. Kā pirmās tiek apsekotas platības, kam nepieciešami dabas aizsardzības plāni vai dati kādam citam projektam. Pēdējās tiks apsekotas platības, kur būs maz iespēju atrast kādu dabas vērtību. Ir arī vietas, kur ekspertiem darboties nav nepieciešams, piemēram, tur, kur pēdējo trīs gadu laikā tamlīdzīgi dabas apsekojumi jau veikti.

Ja īpašumā ir obligāti paredzēts eksperta apmeklējums, zemes īpašniekam pirms tam tiek nosūtīta informatīva vēstule. Pēc tam, ja īpašnieks vēlas piedalīties sava īpašuma apsekošanā, tas iespēju robežās tiek nodrošināts. Gadījumā, ja īpašumā atrasts ES nozīmes biotops, īpašnieku par to rakstiski informēs un norādīs viņa tiesības tālākai rīcībai. Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām īpašnieks var iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols» (ozols.daba.gov.lv). Zemes īpašnieki ir tiesīgi arī iepazīties ar ekspertu darba rezultātiem un apstrīdēt tos.

Projekta laikā iegūtos datus būs iespējams izmantot visur, kur saimniecība saskaras ar dabas aizsardzību. Zināšanas par to, kur atrodas ES nozīmes aizsargājami biotopi, noderēs kā mežsaimniecībā, tā lauksaimniecībā, kūdras ieguvē un dabas aizsardzības plānu izstrādē. Mazināsies administratīvais slogs un laika patēriņš dažādu atļauju un novērtējumu sagatavošanai un izsniegšanai, jo dati DAP datu bāzēs būs savietoti arī ar citām valsts informācijas sistēmām. Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem vairs nevajadzēs tērēt savu naudu ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta vai kompensāciju maksājumiem vai arī saņemtu dažādas atļaujas un tehniskos noteikumus. Varēs sekmīgāk plānot uzņēmējdarbību, ņemot vērā ES nozīmes biotopu izplatību. Visbeidzot, «Dabas skaitīšanas» rezultātā daļai īpašnieku saimnieciskā darbība var tikt pat atvieglota vai arī var rasties iespēja saņemt kompensācijas par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu.

Saskaņā ar DAP informāciju, mežsaimnieciskā darbība pilnībā aizliegta ir 3,3 % no kopējās Latvijas mežu platības, un lielākā daļa no šīm teritorijām (90,8 %) atrodas valstij piederošajos mežos. Savukārt 71,8 % no kopējās Latvijas mežu platības ir saimnieciskie meži, kuros mežsaimnieciskā darbība nav aprobežota.

Avots: Valsts meža dienests