It kā ir cerības, ka ziemu nenāksies pavadīt tumsā un aukstumā, taču paliek atklāts jautājums, kādā veidā tiks panākts, lai vietējie ražotāji enerģētisko koksni un tās produktus piedāvātu vietējiem iedzīvotājiem par samērīgām cenām.
Apollo.lv, 24.09.2022. Guntas Kūlas intervijā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» direktors Jurģis Jansons kliedējis Latvijas iedzīvotājos bažas, par to, ka Latvijā varētu pietrūkt enerģētiskās koksnes resursu, taču eksporta ietekmē no cenas palielināšanās neapšaubāmi cieš Latvijas vietējais iedzīvotājs. Šeit svarīgākās tēzes no zinātnieka teiktā:
Latvijā ir enerģētiskās koksnes resursi
Jurģis Jansons: «Ceru, ka šķeldu vai granulu liktenis nepiemeklēs, piemēram, graudus vai ābolus – tie netiks visi tirgoti ārējos tirgos un Latvijas cilvēkiem nebūs jālauza galva, kur un kā nopirkt rudzu maizi vai no kā izcept ābolkūku.» Viņš norāda, ka enerģētiskās koksnes resursi Latvijas mežos, grāvjos, aizaugušās ceļmalās un lauksaimniekiem liekās nemeža zemēs ir mērāmi desmitiem miljonu kubikmetru apmērā un pilnībā nodrošinātu mūsu pašmāju vajadzības ne tikai cilvēku izdzīvošanai, bet arī normālai dzīvei. Teorētiski, piemēram, Latvijā baltalkšņu mežos, kuru ciršanu ar galvenās cirtes kritērijiem valsts neierobežo, ir ap 40 milj. kubikmetru koksnes. Tam var pieskaitīt vismaz 10 milj. m³ koksnes resursus aizaugošos laukos, grāvjos, ceļmalās un dzelzceļmalās.
Papildus tam, protams, jārēķina mežizstrādes atliekas – pietiekoši daudzi miljoni m³ ik gadus jeb apmēram 30% no koksnes krājas, kuru cilvēki nocērt. Papildus tam līdzīgs ir mežā paliekošo celmu biomasas apjoms, kuru faktiski neizmatojam nemaz.
Latvijā jau sen tiek izmantota biomasa
«Mani personīgi novērojumi kā Latvijas iedzīvotājam, pie granulu ražotnēm redzot milzīgus zāģskaidu (granulu izejvielu) kalnus, bet viņu mājaslapā sastopot ierakstu «Uz nenoteiktu laiku granulu iegāde mūsu uzņēmuma interneta veikalā nebūs iespējama, kā arī šobrīd netiek pieņemti granulu pasūtījumi telefoniski un e-pastā», protams, rada emocionālu fonu domām par protekcionismu.»
Jansons komentē: «Domāju, ka aizraušanās ar gāzes apkures veidošanu ir bijusi politiski motivēta un aizņēma noteiktus valsts reģionus. Tajā pašā laikā ir pietiekoši daudzi labi piemēri biomasas izmantošanai gan lielu pilsētu, gan mazpilsētu apkurē, īpaši Kurzemē un Zemgalē. Tā tik vajag turpināt.
Latvijā ir daudzi mežzinātnieku ieteikti risinājumi, kā palielināt biomasas piedāvājumu, piemēram, ātraudzīgo kārklu un koku hibrīdu audzēšana kokaugu plantācijās lauksaimniecības zemēs.»
Kad būs politiskā griba?
«Tiklīdz būs politiskā griba, zemes īpašnieki uz to reaģēs visai strauji. Vismaz tā tam vajadzētu notikt. Protams, ir zinātnieki, kuri saka – koksnes izmantošana enerģijas ražošanā ir vecmodīga un no tās esot jārada augstākas vērtības produkti. Tur ir liela taisnība, bet šo augstās raudzes produktu lietošana, pavadot Latvijas ziemu tumsā un aukstumā, var neizrādīties pārāk rožaina,» nākotnes vīziju ieskicē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» direktors Jurģis Jansons.