Jūrai vistuvākie meži

Ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītu projektu LIFE CoHaBit – Dabas parkā «Piejūra» 2016. gadā tika uzsākta piekrastes biotopu aizsardzība.

Rīgas domes attīstības departamenta speciāliste Laura Veinberga «Meža Avīzei» atklāj, ka lai konstatētu esošo situāciju un saprastu, kā uzlabot dabas parkā «Piejūra» esošo Eiropas nozīmes biotopu stāvokli un mazinātu apmeklētāju radīto antropogēno slodzi, piejūras mežus apsekoja sugu un biotopu eksperte, bioloģijas zinātņu doktore Brigita Laime un sugu un biotopu eksperte Agnese Jeņina».

Dabas parks «Piejūra»

Dabas parks dibināts 1962. gadā, ar mērķi saglabāt kāpas, piejūras mežus un pludmali. Tā pašreizējā platība 43 km2. Aizsargājamā teritorija atrodas trīs pašvaldību – Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu administratīvajā teritorijā. Dabas parkā sugu un biotopu eksperti konstatējuši tādus īpaši aizsargājamos meža biotopus, kā mežainas piejūras kāpas un dabiski boreālie meži. Piejūras teritorijās meži, sevišķi tādi, kuros valdošā koku suga ir priede, nav retums. To izcelsme ir dažāda. Daļa mežu ir cilvēku radīta, bet daļa izveidojušies dabiskās sukcesijas gaitā. Pagājušā gadsimta vidū kāpu apmežošanai visbiežāk izmantoja parastās priedes. Reizēm stādīja arī kārklus un citus krūmus. Atbilstoši tā laika standartiem, koki stādīti lielā biezumā, nedomājot par zemsedzē esošo augu daudzveidību. Tāpēc pirms dažiem gadiem speciālisti no Rīgas domes attīstības departamenta, SIA «Rīgas meži», biedrības «Baltijas krasti», Carnikavas pašvaldības, Dabas aizsardzības pārvaldes un citām institūcijām sanāca kopā, lai spriestu, kā piejūras meža stādījumus pārveidot dabiskākus, reizē uzlabojot sabiedrības pieejamību aizsargājamai teritorijai.

Gatavošanās kopšanas darbiem

Stāsta sugu un biotopu eksperte Agnese Jeņina: «Vispirms teritoriju apsekojām un sagatavojām atzinumu, kurā norādījām, kādi darbi mežā jāveic, lai savulaik izveidotie vienmuļie priežu stādījumi kļūtu daudzveidīgi. Pēc tam sekoja diskusija ar SIA «Rīgas meži» speciālistiem. Tās laikā nonācām pie secinājumiem, kādas tehnoloģijas izmantojamas veicot meža darbus – koku ciršanu un pievešanu līdz krautuvei. Iepriekš Rīgas līča vai Baltijas jūras piekrastē šādi darbi nav veikti. Kopšana bija paredzēta 13,1 hektāra lielā platībā. Lai meži pēc kopšanas būtu daudzveidīgi, jūrai tuvāk esošos, sadalīja vairākos poligonos, kurā noteikta atšķirīga retināšanas intensitāte – 30, 40 vai 50 procenti no kopējās mežaudzes krājas. Savukārt meža poligonos, kas atradās tālāk no jūras, bet tuvāk mitrajiem piekrastes mežiem, ieteiktais apsaimniekošanas veids bija neiejaukšanās. Visā kopjamajā platībā identificējām vairākas bioloģiski vērtīgas, liela izmēra priedes. Lai uzlabotu to augšanas apstākļus, desmit metru rādiusā ap lielajām priedēm ieplānojām visu koku izzāģēšanu. Tādā veidā, lai izveidotos nelieli atvērumi audzes vainagu klājā. Atzinumā noteicām, ka kopšanas darbu laikā saudzējama lielākā daļa kārklu un visi kadiķi.» Kad ekspertu atzinums bija sagatavots, Rīgas domes attīstības departamenta speciālisti ķērās pie pakalpojuma iepirkuma specifikācijas sagatavošanas.

Meža kopšanai īpaši nosacījumi

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciāliste Laura Veinberga pastāstīja, ka pēc SIA «Rīgas meži» lūguma, specifikācijā tika iekļautas meža sertifikācijas shēmas «PEFC» prasības, kas paredz par 25 centimetriem resnāku kritalu pilnīgu saglabāšanu, videi draudzīgu eļļu izmantošanu meža izstrādes procesā, kā arī prasība kokmateriālu pievešanai izmantot pēc iespējas vieglāku traktoru. Konkursā uz meža biotopu kopšanu uzvarēja uzņēmums SIA «Rideļu dzirnavas». Tajā strādā koku gāzēji, kuru pieredze meža darbos ir vairāk kā 40 gadi. Šādi darbi piekrastes mežos Latvijā notika pirmo reizi un uzņēmuma pārstāvji to uztvēra, kā jaunu un interesantu izaicinājumu. Darbu īstenošanas laikā, 2018. gada ziemā, projekta īstenotāji vairākas reizes apsekoja cirsmu dabā. Pirms kopšanas cirtes, izcērtamie augošie koki, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla bija vismaz 8 centimetri, tika uzmērīti. Plānotā izcērtamā krāja 13,1 hektāra lielajā meža gabalā bija 381 kubikmetrs. Taču darba gaitā atklājās, ka apjoms ir lielāks. Starpība izveidojās uz izcērtamo koku, kuru caurmērs mazāks par astoņiem centimetriem, rēķina. Šādos pārbiezinātos koku stādījumos parasti ir liels sīkkoku īpatsvars. Tā bija viena no problēmām, kura tika identificēta darbu veikšanas laikā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciāliste Laura Veinberga uzsver, ka nākotnē līdzvērtīgu mežu kopšanai jāizdomā precīzāks veids, kā noteikt cērtamās koksnes apjomu, īpaši kokiem, kas aug pamežā, lai darbu veicēji var precīzāk plānot savus resursus. Otra problēma, kuru identificējusi speciāliste, ir pārāk mazais kokmateriālu krautuvju skaits. Ja cirsmai būtu vairākas krautuves, traktoram būtu īsāki pārbraucieni, līdz ar to ietaupītos darba izpildei nepieciešamais laiks un degviela, kā arī būtu mazāka ietekme uz meža vidi. Laura Veinberga norāda, ka meža tīrīšana notika Mangaļsalā, kas ir cilvēku iecienīta atpūtas vieta un krautuvju vietu izvēle līdz ar to bija ļoti ierobežota.

Izkopts mežs un nostiprināts krasts

Sabiedrība ir ļoti jūtīga pret jebkādu koku ciršanu, tāpēc meža kopšanas intensitāte bijusi pēc iespējas mazāka un ciršanas atliekas savāktas krautuvē. Neliela daļa no ciršanas atliekām izmantotas netālu esošās pludmales smilšu nostiprināšanā, veidojot priežu un niedru žogus, kas nostiprina kāpas un pasargā augāju no izmīdīšanas.

Ar līdzīgu darbības plānu vēlā rudenī, apsaimniekošanas darbi uzsāksies Carnikavas pusē, kur valsts mežā tiks koptas mežainās kāpas.

Projekta īstenotāji cer, ka atjaunotā atpūtas infrastruktūra, izkoptais priežu mežs un nostiprinātais krasts būs interesanta atpūtas vieta dabas mīļotājiem un diskusiju objekts nozares speciālistiem.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.