Jauna grāmata

Šā gada februārī dienas gaismu ieraudzījusi Meža Avīzes pastāvīgā autora – pensionētā mežkopja Imanta Zemberga kārtējā grāmata ar nosaukumu «Mežs – mūža mīlestība un darbs». Par to, ko lasītājs atradīs šajā grāmatā, stāsta pats darba:

«Grāmata «Mežs – mūža mīlestība un darbs» ir mana apzinīgā mūža apraksta trešā un pēdējā grāmata. Varētu arī teikt atobiogrāfiskās triloģijas trešā grāmata. Savā dzīvē izvēlējos iet pa meža taku, un tā…

Meža nozarē esmu nostrādājis visu savu darba mūžu. Tā ir sanācis, ka esmu strādājis vairākās darba vietās. Tas man devis iespēju iepazīties ar vairākiem darba kolektīviem. Darba gaitas sāku Kokneses mežrūpniecības saimniecībā un beidzu Lubānas mežrūpniecības saimniecībā, kas ir blakus Koknesei.

Darba pirmajā daļā esmu centies parādīt LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes pasniedzējus, kādus viņus redzējām mēs studenti. Vairums no viņiem devušies uz mūžības valstību. Ar savu darbu esmu centies saglabāt viņu piemiņu parādot viņus ikdienā, kas mūsdienu paaudzei par viņiem izteiks daudz vairāk, kā izlasot enciklopēdijā izteikto. Esmu centies parādīt arī studentu ikdienu ar visām nerātnībām, kas studentu dzīvi padarīja interesantāku. Lasītājs varēs uzzināt, kā aizsākās studentu celtniecības vienību kustība, kas laika gaitā ieguva starptautisku skanējumu.

Darba otrā daļa veltīta manām darba gaitām meža nozarē. Esmu centies parādīt, kā meža nozarē notika dažādas reformas, kas vairākumā bija uzspiestas no «augšas « un nepārdomātas. Tāpat, kā meža nozarē, pateicoties ministra pirmajam vietniekam Jānim Rubenim, ieviesa jaunākās tehnoloģijas, kas atviegloja grūto mežstrādnieku darbu.

Esmu centies parādīt arī nozarē strādājošo sadzīves tradīcijas. Kā tika svinēti mežu darbinieku svētki, kas nesaprotamu iemeslu dēļ netiek darīts mūsdienās. Ikvienam no manas paaudzes spilgtā atmiņā palikuši nozares sporta svētki – GDA spartakiādes. Ne mazāk svarīgas bija nozares profesiju sacensības. Kā tika izveidots vīru koris «Silvikola».

Visi minēti pasākumi saliedēja kolektīvus, un darīja mūsu dzīvi interesantāku.

Darbā minētās personas ir ņemtas no dzīves un minēti viņu uzvārdi. Tāpat darbā minētie notikumi ir manis piedzīvotie. Tāpēc arī šinī darbā sevi minu, bez segvārda, bet tiešā tekstā.»