Pavasara sezonā daudzi meža īpašnieki un apsaimniekotāji lielu uzmanību velta koku stādīšanai gan izcirtumos, gan citās vietās. Notiek pat sava veida sacensība par to, kurš iestādīs vairāk. Tas, protams, ir ļoti labi.
Stādi jau izpārdoti
Stādu tirgū ir liels stādāmā materiāla pieprasījums. Lai arī kokaudzētavās izaudzēts milzīgs dažādu sugu kociņu skaits, tomēr atsevišķas koku sugas jau gandrīz izpārdotas. Kā piemēru varu minēt melnalkšņa ietvarstādus vai stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Tomēr šī problēma ir pārejoša – jau rudens pusē lielākie stādu audzētāji sola tirgot arī melnalkšņus.
Stādījums regulāri jāapseko
Šajā rakstā vēlējos pievērsties kādai citai problēmai, par kuru daudzi meža saimnieki, iespējams, piemirsuši.
Nocērtot kailcirti izveidojas lielāks vai mazāks izcirtums. Daļai meža īpašnieku parasti ir skaidrs, kādu koku sugu viņi vēlas redzēt savā jaunaudzē. Tiek veikta augsnes sagatavošana, sagādāti sertificēti stādi un veikta koku stādīšana. Pēc koku stādīšanas īpašnieks Valsts meža dienestam sagatavo pārskatu par meža atjaunošanu. Uzrādīti tiek arī stādu izcelsmi apliecinoši dokumenti. Valsts meža dienesta mežzinis veic pārbaudi, lielākajā daļā gadījumu izcirtumu atzīst par apmežotu. Nākamā reize, kad visticamāk mežzinis apciemos jaunaudzi, būs 5 gadus pēc atjaunošanas lapu kokiem un 10 gadus pēc atjaunošanas skuju kokiem, lai konstatētu, vai meža nogabals atbilst koptas jaunaudzes kritērijiem. Laika posmā starp iestādīšanu un kopšanas termiņu meža īpašniekam pašam jāseko līdzi, kas notiek ar viņa stādītajiem kociņiem.
Prakse rāda, ka lielākais risks iznīkt, ja vien netiek veikta savlaicīga kopšana, ir skuju koku stādījumiem. To vietā nāk bērzi, apses un citas lapu koku sugas. Jautājums ir par to, vai bija jēga izveidot selekcionētu koku stādījumu, lai pēc tam tas iznīktu?
Ļoti svarīgi ir sākt regulāri apsekot jaunos stādījumus jau dažus mēnešus pēc meža darbiem. Prakse rāda, ka iestādīto kociņu «kvalitātes pārbaudi» veic arī meža dzīvnieki. Kokus tie mēdz izraut, tomēr atpakaļ neiestāda.
Apsekojot, kādu iepriekšējā gada rudenī stādītu egļu jaunaudzi, nācās konstatēt, ka nogabala nogāzes daļā ar meža frēzi sagatavotajās vagās stādītās eglītes bija izskalojuši lejup plūstošie ūdeņi. Nogāzes slīpums nepārsniedza 5 procentus. Bija vērojama arī meža dzīvnieku veiktā koku stādīšanas «kvalitātes pārbaude». Nevar izslēgt iespēju, ka koku stādītāji nebija savu darbu darījuši pietiekoši apzinīgi.
Meža īpašniekam pēc koku stādīšanas būtu rūpīgi jāpārbauda stādīšanas kvalitāte. Ja kociņi izrauti vai izskalojušies, tie rūpīgi jāiestāda atpakaļ.
Raimonds Mežaks, mežkopis