Ja klienti maksā, tad viss ir kārtībā!

DSC_2737-cv

SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MeKA) vienīgais valdes loceklis uzskata, ka Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā izvērtējuma rezultāti neatspoguļo to, kas SIA partneriem ir būtiski.

Jautāts, ar kādu instrumentu palīdzību nākotnē plāno atbildīgi risināt nozares izvirzītos meža un koksnes produktu attīstības un profesionālās izglītības pilnveidošanas jautājumus, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus, Andrejs Domkins norāda, ka būtībā MeKA pati ir instruments, ko nozare pirms desmit gadiem izveidoja, un cenšas to attaisnot. Faktiski galvenie toreiz izvirzītie uzdevumi ir sasniegti, bet situācija nozarē visu laiku attīstās un rodas jauni izaicinājumi.

Izvērtēti zinātniskie institūti

Janvārī tika publiskots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu īstenotais Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskais izvērtējums, kas noslēdzās 2013. gada decembrī. Un tajā secināts, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, taču valstī darbojas 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības.

To 22 institūtu un augstākās izglītības iestāžu (AII) struktūrvienību skaitā, kuras atzītas par vājiem spēlētājiem, kurus, saskaņā ar 150 institūciju darbības izvērtējuma rezultātiem, eksperti iesaka slēgt, vidū ir ierindojies arī SIA MeKA. Tiesa gan, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā ir reģistrēta ne tieši SIA MeKA, bet gan tā struktūrvienība «Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centrs».

Vērtējums nav cildinošs

MeKA, kā viņi paši norāda, vīzija ir kļūt par vienu no efektīvākajiem meža un koksnes kompetences centriem Baltijas valstīs, kurā kompetenti un motivēti darbinieki piedāvā produktu izpētes, attīstības un testēšanas, un neformālās profesionālās izglītības pakalpojumus. MeKA misija ir īstenot izglītības, zinātnes un industrijas integrāciju, sekmējot meža nozares izaugsmi par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto nozari Latvijā. Diemžēl minētajā zinātnisko institūciju izvērtējumā slēdziens par MeKA struktūrvienību nav cildinošs.

Izvērtējumā ar atzīmi «1» ir novērtēta pētniecības kvalitāte, ietekme uz zinātnes nozari, kā arī pētniecības vide un infrastruktūra, arī kopējais vērtējums ir 1 balle. Vērtējums «1» nozīmē – vājš vietējais spēlētājs (finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga). Labāk, ar 2 punktiem (apmierinošs vietējais spēlētājs – jāizvērtē apvienošana ar citām institūcijām) ir novērtēts MeKa struktūrvienības attīstības potenciāls, atzinīgi, ar «3» novērtēta ekonomiskā un sociālā ietekme, šajā jomā MeKA struktūrvienība atzīta kā spēcīgs vietējais spēlētājs, kas guvis zināmu starptautisku atzinību, kam jāizvērtē un jāstiprina institūcijas kapacitāte.

SIA MeKA direktors un vienīgais valdes loceklis Andrejs Domkins par to saka: «Tiešām šis vērtējums ir radījis daudz jautājumu un neskaidrību, jo mums nekad nav bijis bāzes finansējums un zinātniskā pētniecība ir tikai viena no mūsu aktivitātēm, ko realizējam atsevišķā struktūrvienībā. Arī zinātnisko institūciju reģistrā ir mūsu struktūrvienība, nevis viss uzņēmums. Tādēļ arī vērtējuma skala, ko izmantoja pieaicinātie eksperti neatbilst mūsu darbības profilam. Izvērstajā ekspertu vērtējumā ir atspoguļots reālais mūsu darbības vērtējums un tas nebūt neliecina par negatīvu vērtējumu. Pie tam mūsu pakalpojumu kvalitāti vērtē klienti ar savu maku un ja tie maksā, tad ir viss kārtībā.

Kā norādīja A. Domkins, bāzes finansējums no valsts esot bijis tikai daži tūkstoši latu. Esot dažādi ES konkursi, pasūtījumi, tajā skaitā no valsts finansētām struktūrām. Piemēram, īstenots Lauku atbalsta dienesta pasūtīts pētījums «Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings». Taču būtisku īpatsvaru dod dažādu komerstruktūru pasūtītie pētījumi, testēšanas un tamlīdzīgi. Direktors atzīst, ka šajā ziņā MeKa var uzskatīt kā servisa uzņēmumu, kas sniedz klientiem zinātniskos pakalpojumus, ar to atšķiroties no valsts dibinātām zinātniskajām institūcijām. Tā, piemēram, MeKA Latvijas uzņēmējiem piedāvā ugunsreakcijas, mēbeļu un virsmas apdares, koksnes un to izstrādājumu, būvizstrādājumu testēšanas pakalpojumus. Meža mašīnu operatoru mācību centrs piedāvā harvesteru un forvarderu apmācības Latvijā, tiek īstenoti tālākizglītības pasākumi un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidošanai, pētnieciskie un attīstības projekti.

Atšķiras no budžeta finansētajiem valsts institūtiem

Uz «Meža Avīzes» jautājumu, kā varētu paskaidrot, kādēļ institūts ir ieguvis vissliktāko novērtējumu, ņemot vērā to, ka tas līdz šim viesis cerības nozarē strādājošos, ka darbojas Eiropas attīstības virziena kontekstā, pilnveidojot Latvijas meža nozares konkurētspēju, pēdējos gados kļūstot arī par līderi praktisko apmācību mežizstrādē organizēšanā, viņš atbild: «Mēs veicam pētījumus tajās jomās, ko nenosedz valsts institūti un tie parasti ir uz saistīto nozaru robežas, tādēļ pētījumu veikšanā piesaistām citu institūtu, tai skaitā ārvalstu pētniekus un uzņēmumu ekspertus. Šī iemesla dēļ rezultatīvie rādītāji, ko ņēma vērā starptautiskie vērtētāji, mūsu institūtā neuzkrājas. Arī sagatavotas akadēmiskas publikācijas par šiem pētījumiem parasti nav, jo uzņēmumiem, kas pasūta pētījumus vajag rezultātus, nevis publikācijas. Neskatoties uz to savus jauniešus virzām arī akadēmiskajā vidē un tik jaunam un salīdzinoši mazam institūtam kā mēs, četras aizstāvētas disertācijas (vēl divas būs nākošgad), es domāju, ļoti labs panākums.

Kā var redzēt arī izvērstajā ekspertu vērtējumā (kurš diemžēl nav publicējams), mēs jau šobrīd esam viens no efektīvākajiem kompetences centriem Baltijas valstīs. Praktiski vienīgais ar tik plašu profilu, bet tāpēc jau neapstāsimies un attīstīsimies tālāk.»

Vai nozare var uzticēties?

Ir jautājums, vai pēc novērtējuma «vāji» pētniecības kvalitātē nozare uzticēsies piedāvātajiem pakalpojumiem? Andrejs Domkins: «Protams tā ir negatīva reklāma un varbūt mums nevajadzēja «ielaisties ar vērtētājiem», jo tā kā mēs neesam valsts institūts, vērtēšana nebija obligāta. Tādēļ tiešām ir žēl, ka apkārt klejo šāda tabula, bet izvērstais vērtējums tā arī palika neiztulkots un nepublicēts. Būtībā jau viss slēpjas zem jēdziena kvalitāte, jo diezin vai mūsu partneriem ir būtiski tas, ko ar pētniecības kvalitāti saprot no budžeta finansētos valsts institūtos.

Tādēļ domāju nozares uzticība mūsu pakalpojumiem jānopelna ar praktiskiem rezultātiem, jo mūsu pakalpojumu cenu listē nav ne citējamās publikācijas, ne Eiropas ietvarprogrammu projekti. Un domāju nozarei pietiek ar trīs akadēmiskajiem zinātniskiem institūtiem, tādēļ mums arī nevajadzētu sacensties ar viņiem fundamentālajā zinātnē, bet domāt kā risināt tos uzdevumus, ko mums izvirza nozare.»

Pretrunas nesaskata

MeKa ir privāta komercstruktūra, kurā daļu kontrolpakete 54%, pieder Latvijas Kokrūpniecības federācijai, kura pārstāv septiņu sabiedrisko organizāciju privātos komercuzņēmumus, kuru galvenais vienojošais mērķis ir Latvijas koksnes resursu izstrāde, pārvadāšana, izmantošana un privātas peļņas gūšana  Latvijas Kokrūpniecības federācija 2004. gadā SIA MeKa pamatkapitālā ieguldījusi 535 tūkstošus latu, neskatoties uz to, ka saņemtās biedru naudas,  iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas 2004. gadā sastādīja vien 9 tūkstošus latu. SIA MeKa vienīgais valdes loceklis Andrejs Domkins ir arī prezidents vienā no septiņām KF sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijā. 2012. gadā KF saņemtās biedru naudas,  iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas sastādīja 89 tūkstošus latu, bet dotācijas (piešķīrumi, subsīdijas, dāvinājumi) palielinājās no 116 tūkst. latiem 2004. gadā līdz 582 tūkst. latiem 2012. gadā, no kā secināms, ka palielinājušās kokrūpniecības uzņēmumiem piedāvātās iespējas. Līdz 2013. gada 23.augustam KF prezidents bija AS «Latvijas Finieris» (LF) seniors Juris Biķis, kas neilgi pirms tam atstāja arī LF padomes priekšsēdētāja amatu.

Taču SIA MeKa valdes locekļa biznesā klājies nedaudz sliktāk. Lai gan uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti pavisam 990 735 LVL, iepriekšējos gados radušies zaudējumi sastāda jau vairāk par pusi no veiktajiem ieguldījumiem  – 526 861 LVL, kā arī 2012. gada uzņēmuma darbības rezultāti rāda, ka atkal nav paveicies un  radušies vēl papildus zaudējumi – 31 047 latu apmērā. Pats SIA valdes loceklis Andrejs Domkins gan nekādas pretrunas nesaskata. Viņš norāda, ka LLU iegūst no tā, ka MeKA ir moderna, studentiem un pētniecībai pieejama bāze, šeit strādā LLU maģistranti un doktoranti, ir cieša saistība ar nozares uzņēmumiem. LVM iegūst tādējādi, ka jaunajos biznesa apstākļos MeKA strādā pie problēmsituāciju izpētes, tur nav pretrunu ar zinātniskās institūcijas profilu. Piemēram, kad mežos sāka ienākt jaunās mežizstrādes tehnoloģijas, LVM ar institūta starpniecību izpētīt to dažādus aspektus. Katrā ziņā no pusēm – MeKA dibinātājiem – neesot pretenziju, ka rastos savstarpējas pretrunas.

Bāzes finansējumu vienalga nesaņem

Kādas sekas var iestāties pēc izvērtējuma rezultātiem? Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā referente Evita Sarma: «Līdz 2014. gada 1. jūlijam IZM, sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem partneriem, Ziemeļu Ministru padomi sagatavos, izstrādās un MK iesniegs informatīvo ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015. gada 1. jūlijam. Informatīvajā ziņojumā tiks iekļauti arī priekšlikumus par pasākumiem zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir mazāk par trim punktiem, kā arī par citām.

2014. gada 29. janvārī notika Zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātu prezentācija un publiskā apspriede. Publiskās apspriedes laikā tika organizētas diskusijas darba grupas. Šobrīd diskusiju rezultāti ir apkopoti un izsūtīti zinātniskajām institūcijām komentāru sniegšanai. Tuvākajā laikā tie tiks publicēti IZM mājas lapā.

Šobrīd mēs nevaram runāt par institūcijām, kuras ir «jālikvidē» vai «jāslēdz». Vērtējums «vietējs spēlētājs» nav uzskatāms par negatīvu, jo nacionālās interese vislabāk var nodrošināt nacionāli spēcīgas zinātniskās institūcijas. Šobrīd ir atvērta diskusija par turpmāko rīcību un soļiem, lai uzlabotu zinātnes pārvaldību un zinātnisko institūciju darbību.»

Balstoties uz ekspertu rekomendācijām, ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos, nosakot, ka ar 2015. gada 1. janvāri bāzes finansējumu neaprēķina un nepiešķir zinātniskajai institūcijai, kura zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir novērtēta ar vērtējumu «1» un «0». MeKA gan šis nosacījums neskar, jo bāzes finansējumu vienalga nesaņem.

Secinājumi

Ja neņem vērā, ka SIA Meka radīta komercdarbības mērķu sasniegšanai, kas saskaņā ar likumu ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants  – valdes loceklis, kas atbild par uzņēmuma biznesa lēmumiem un to rezultātā uzņēmumam radītajiem zaudējumiem, tad acīmredzot MeKA liktenis ir atkarīgs tikai no tā, vai piedāvātajiem pakalpojumiem būs pircēji, kuri «balso ar savu maku» un cik ilgi šāda darbība apmierinās dibinātājus. Nevar noliegt, ka pēc zinātnisko institūciju izvērtējuma nozarē strādājošos ir radusies neizpratne par MeKA organizētajiem pakalpojumiem un to kvalitāti. Nav arī izpratnes par zaudējumiem un to rašanās iemesliem. Tas varētu būt stimuls izvērtēt stiprās un vājās puses, ar darbu pierādīt savu lietderību, patiesībā uzlabojumi ir iespējami vienmēr.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.