Ja agrāk varējām spriedelēt, tad tagad – jāizdara izvēle

06.02.2014. Saeimā 1. lasījumā ar 91 balsi «par» pieņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Tas paredz lauksaimniecības zemes iegādes īpašumā ierobežojumus pēc 2014. gada 1. maija, un daudziem Latvijas pilsoņiem, kuru īpašums jau šobrīd sastāda 5 ha un kuri nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu – aizliegumu iegādāties lauksaimniecības zemi.

Lauksaimnieki neapmierināti

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmums ActusQ uzskata, ka «Likumprojekts vēršas pret visiem zemes īpašniekiem Latvijā. ActusQ informē, ka jaunākajā likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» grozījumu redakcijā iestrādātie ierobežojumi liegs katram Latvijas zemes īpašniekam un lauksaimniekam, kura īpašumā ir vairāk nekā 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Valsts paredz noteikt ierobežojumus zemes pārdošanai, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst pircējiem, kuri zemi varēs iegādāties – ir jābūt lauksaimnieciskajai izglītībai un pēdējo 3 gadu laikā pierādāmiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī jādod rakstisks apliecinājums, ka pircējs uzsāks LIZ izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā 3 gadu laikā pēc iegādes un citus kritērijus. Tāpat grozījumi paredz, ka zemi varēs iegādāties tikai tie uzņēmumi, kuru struktūra būs sakārtota atbilstoši likumā noteiktajiem punktiem. Līdz ar kritēriju ieviešanu, tiks būtiski ierobežots potenciālo pircēju loks. Eksperti norāda, ka tas rupji pārkāpj Satversmes un Eiropas tiesību principus, līdz ar to prognozējamas jaunas tiesvedības.»

Mežsaimnieki neizprot likuma mērķi

Aptaujājot vairākus mežsaimniekus nācās secināt, ka viņi neatbalsta minēto likumprojektu, jo nav izpratnes par likuma mērķi. Turpretī daudzi no viņiem atzīst, ka šodien ar mežu aizaugušās lauksaimniecības zemes vairs nav tāda problēma, kā tā bija pirms pāris desmitiem gadu. Tehnoloģiju attīstība un moderna tehnika dod lielāku izvēles iespēju, jo ļauj zemi viegli attīrīt no koku saknēm un celmiem, pārveidojot par lauksaimniecībā izmantojamu. Savukārt nekoptas lauksaimniecības zemes nenes labumu nevienam. Skatoties vispārināti, šodien uz zemes ir iespējama gan lauksaimnieciskā gan mežsaimnieciskā ražošana, jautājums ir vienīgi par ekonomisko pamatojumu un vēlēšanos to darīt – ieguldīt darbu un sakopt, lai zeme nestu augļus un gandarījumu.

Lai gan šķietami šāda likuma virzīšana un pieņemšana Saeimas balsojumos neskar meža nozari, tomēr iedziļinoties līdz šim veiktajos pētījumos par meža īpašnieku īpašumā esošo aizaugušo lauksaimniecības zemju platībām un lauksaimnieku apsaimniekotajām meža platībām, tās sastāda apmēram 40% no Latvijas teritorijas, apmēram 2,43 miljonus hektāru.

Lauksaimnieks vai mežsaimnieks?

Atgādināsim vēl 2012. gada decembrī «Meža avīzē» pausto tobrīdējā Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidenta Jura Biķa viedokli: «Ja agrāk varējām spriedelēt, vai zemi labāk izmantot lauksaimniecībai vai apmežot, tad šobrīd, ņemot vērā nežēlīgos statistikas datus par Latvijas zemes bilanci, kurā vairāk par 300 000 ha sastāda neauglīga neizmantotā lauksaimniecības zeme, ir jāizdara izvēle – ko un kā gribam izmantot. Katram īpašniekam pašam ir jāizšķiras par savas zemes pēc iespējas ātrāku saprātīgas efektīvas izmantošanas uzsākšanu. Šī izšķiršanās attiecas uz lielu cilvēku skaitu, jo kā rāda statistikas dati, lielākā daļa īpašumu sastāv gan no meža, gan lauksaimniecības zemes.

Kopumā ir jāizšķiras vismaz par 300 000 ha, kuru auglība ir mazāka par 30 ballēm, ko lauksaimnieki uzskata par kritisko robežu, lai audzētu lauksaimniecības produktus. Ir jādomā, vai šajās platībās lietderīgāk būtu izraut krūmus un iekopt lauksaimniecības zemi, vai veidot produktīvu mežaudzi.»

Par zemes efektīvu izmantošanu

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss šajā intervijā norāda: «Mežsaimnieki savus mājas darbus ir izdarījuši – veikuši sociālās aptaujas, aptaujāti organizāciju biedri .Mēs vēlamies, lai būtu balanss starp lauksaimniecības un mežsaimniecības interesēm.» Viņš arī norāda, ka nereti lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tikai nosaukums. Neapstrādātās zemes pa visu Latviju lēšamas līdz pat 438 000 ha «Pie optimistiski reālistiskā scenārija ES atbalstu varētu saņemt tikai līdz 30 000 ha. Aizaugušās platības vienkārši turpinās aizaugt, tādēļ ir jāapsver to iespējamā pārveidošana par ražīgu mežu,» norāda Kristaps Klauss.

«Kā rāda lauksaimnieku aprēķini, šobrīd nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamā zeme varētu būt 2 miljoni hektāru, norādījis Juris Biķis.

No tā secināms, ka Latvija nākotnē varētu kļūt par mežu valsti, vairāk kā 68%, jeb 4,4 miljoni hektāru no kuras aizņemtu meži, bet nedaudz vairāk par 30%– lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Ekspertu viedokļi / domu graudi

Darbs – tā ir mīlestība, kas kļuvusi redzama. (Džebrans)

Strādāt, lai baudītu atpūtu; šī darba un baudas virknēšana arī ir mūsu patiesais aicinājums. (Ruso)

Privātīpašums ir galvenais brīvības garants, pie kam ne tikai tiem, kam tas pieder, bet ari tiem, kam tas nepieder.

(Hajeks)

Vairot īpašumu – tas nav tas pats, kas tiekties pēc laimes, tomēr viens var vairot otru. (Helvēcijs)

Dzīvosim tā it kā mums nekas nebūtu un viss piederētu. (Hieronīms)

Vineta Kalve

Meža Avīze (www.mezaavize.lv)