Interesantākā skolas diena – zinību apgūšana mežā

Sadarbībā ar Jaunjelgavas vidusskolas vadību, «Meža dienu» pasākums skolēniem mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā «Pūpoli» notika septembra beigās.

7. klases skolēni iepazinās ar lauksaimniecības zemju apmežošanas rezultātiem, novērtējot kolēģu darba rezultātus – Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu un pedagogu  2014. un 2017. gada pavasarī stādītos egļu un melnalkšņu stādus lauksaimniecības zemē.

Meža dienu pasākums var notikt arī rudenī

«Meža dienu» tradīcija mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā (MDT) «Pūpoli» aizsākās 2012. gada pavasarī, kad saimniecības mežos Vecumnieku novada Kurmenes pagastā viesojās Valles vidusskolas skolēni un pedagogi. 2013. gadā pasākums sadarbībā ar Mazzalves pamatskolu notika mežā, kas atrodas Neretas novada Mazzalves pagastā, bet 2014. gadā sadarbībā ar Jaunjelgavas vidusskolas skolēniem un pedagogiem, mežā, kas atrodas Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagastā. Un tā katru pavasari arī turpmākos gadus, aktivitātes, kas saistītas mežsaimniecību un dabas aizsardzību norisinājās sadarbībā ar kādu no iepriekš minētajām skolām. Šī gada pavasarī kārta doties mežā un iepazīties ar dabas aizsardzību un nekailciršu mežsaimniecību bija pienākusi Jaunjelgavas vidusskolai, tomēr pasauli skāra visiem labi zināmā vīrusa izraisītā krīze. Pasākumu, kas bija plānots aprīļa beigās, nācās atcelt. Vasarā samazinoties vīrusa ietekmei, tika atsākti plānošanas darbi. Sadarbībāar Jaunjelgavas vidusskolas vadību tika nolemts to rīkot septembra beigās, ja vien valstī strauji nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Mācās atpazīt koku sugas

Neskatoties uz joprojām draudīgo situāciju saistībā ar vīrusu, pasākums tomēr notika. Dažādās aktivitātēs piedalījās Jaunjelgavas vidusskolas 7. klases skolēni un viņu audzinātāja Inese Mireka. To vadīja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante Inga Buša un mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas «Pūpoli» pārvaldnieks Raimonds Mežaks. Pasākuma pirmais apskates objekts bija neliels, pieaugušu priežu nogabals, kurā 2010. gadā izlases cirtē izzāģēti tehnisko gatavību sasniegušie bērzi. Saglabāta mirusī koksne. Vienā no izcirstajiem atvērumiem iestādītas egles. Ejot tālāk īpašumā, skolēni iepazinās ar 2018. gadā, veiktu izlases cirti plantāciju mežā. Bērni bija pārsteigti, uzzinot, ka bērzu un egļu nogabals izveidojies pakāpeniski aizaugot padomju laikā izveidotai aroniju un cidoniju plantācijai. Priežu, egļu, bērzu, kā arī īpašumā nelielā apjomā esošo ozolu, kļavu, apšu, baltalkšņu un liepu atpazīšana skolēniem lielas problēmas nesagādāja. Grūtāk bija atpazīt īpašumā vienīgo augošo lapegli un melnalkšņus, kā arī plaši izplatītās blīgznas.

Zinību apgūšana – īsts piedzīvojums

Kā zināms rudens ir laiks, kad mežos ir lielākā sēņu daudzveidība. Sugu noteikšanā noderēja līdzi paņemtā «Lielā Latvijas sēņu grāmata». Pasākuma dalībnieki iepazinās ar lauksaimniecības zemju apmežošanas rezultātiem un novērtēja kolēģu darba rezultātus. Daļa no eglēm jau sasniegušas trīs metru garumu, bet vecākie melnalkšņi pat sešus metrus gari. Egles saimniecībā stādītas arī pirms pāris gadiem, tomēr blīvajā zālaugu un izcirtuma ugunspuķu klājā ne vairāk kā 30 centimetrus garie īpatņi gandrīz nav redzami. Ar krūmgriezi šādā gadījumā kopt ir bīstami, jo egles grūti pamanīt, tāpēc var tikt nozāģētas. Tāpēc, lai kociņus atbrīvotu, atlika ķerties pie apmīdīšanas, kas skolas bērniem izvērtās par īstu piedzīvojumu. Zāles apmīdīšana rudenī nodrošina to, ka zāle un sniegs ziemā kociņus nenolieks pie zemes.

Garajā zālaugu klājā paslēpes spēlēja ne tikai bērni, bet arī stirnas, kuras izbijušās no lielās kņadas, strauji pameta savu slēptuvi. Nav noslēpums, ka meža dzīvniekiem patīk mieloties ar iestādītajiem kociņiem. Par zvēru klātbūtni jaunaudzē liecināja apkostas un arī nokaltušas eglītes. Kā tās aizsargāt? Pasākuma dalībnieki uzzināja, kas ir repelents un kā ar tā palīdzību var aizsargāt kociņus.

Izmēra dižākās egles apkārtmēru

Pasākuma otrajā daļā notika tradicionālā, īpašumā esošās, dižākās egles apkārtmēra mērīšana. 2014. gadā tās apkārtmērs bijis 271 centimetrs. Šī rudens mērījumi parādīja, ka pašlaik apkārtmērs sasniedz 285 centimetrus. Līdz dižkokam tomēr nedaudz pietrūkst. Lai egli atzītu par dižkoku, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, nepieciešami vismaz 300 centimetri. Nākamā uzmērīšana plānota 2023. gadā. Varbūt līdz tam laikam koks būs sasniedzis nepieciešamo apkārtmēru?

Kā pēc pasākuma atklāja vairāki skolēni, tad šī bijusi viena no interesantākajām skolas dienām. «Meža dienu» pasākumu tradīciju mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā «Pūpoli» plānots turpināt arī nākamā gada pavasarī, kad kārta būs pienākusi Valles vidusskolai. Tomēr norises laiku var ietekmēt epidemioloģiskā situācija valstī.

Raimonds Mežaks,

MDT «Pūpoli» pārvaldnieks