Ieteikumi cīņā ar bebriem

Bebri ir dzīvnieki, ko  tikai retais īpašnieks labprāt redzētu sava meža tuvumā. Ja meža īpašnieks savlaicīgi nepamana un nenovērš šo grauzēju darbības sekas, rodas jau pavisam konkrēti un nebūt ne mazi materiālie zaudējumi. Kā tikt galā ar šiem postītājiem?

Viena iespēja – izmedīt

Pēc Valsts meža dienesta informācijas Latvijā mīt ap 75 tūkstošiem bebru, savukārt nomedīti 2013./ 2014. gada sezonā ir nedaudz vairāk kā 31 tūkstotis. Tiem, kuri paši nav mednieki, Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, ka labākais risinājums, ja vēlas novērst bebra posta darbus, ir noslēgt līgumu ar mednieku kolektīvu. Līgums jāslēdz nopietns, pārdomāts, fiksējot, ka mednieku pienākums ir izķert vai izmedīt konkrētajā īpašumā bebrus. Ja īpašniekiem nebūs noslēgti līgumi ar medniekiem, viņi nebūs tiesīgi medīt konkrētajā teritorijā. Jebkurā gadījumā cilvēki var vērsties pie mežziņiem, kuri ir viszinošākie par mednieku formējumiem, kas medī konkrētajās teritorijās.

Ja nav šāda līguma, tad zemes īpašnieks var medīt bebrus pats vai arī rakstiski pilnvarot kādu mednieku, kurš veiks šīs darbības. Protams, medīt bebrus nedrīkst jebkurš cilvēks, to var darīt tikai tāds, kurš juridiski ir mednieks – tātad persona, kura Medību likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību. Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Laimonis Kļaviņš norāda, ka bebri ir nelimitētie medījamie dzīvnieki. Ievērojot Medību likumā, Ministru kabineta izdototajos Medību noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, medīt tos atļauts laikā no 15. jūlija līdz 15. aprīlim.

Jāmeklē stimuls medībām

Tomēr L. Kļaviņš atzina, ka bebri tiek medīti nepietiekami. Medības nestimulē pat tas, ka no bebra ir trīs ieguvumi – dziedzeri, gaļa un āda, dažkārt vēl arī galvaskauss kā trofeja. Bebra specifiskie dziedzeri atrodas pie bebra astes pamatnes, tie satur salicīnus un tos gan agrāk izmantoja, gan arī mūsdienas lieto tautas medicīnā. Šiem dzīvniekiem bez tam ir augstvērtīga un garšīga gaļa. Tiesa dažiem cilvēkiem tā varbūt arī negaršo vai ir kaut kādi aizpriedumi, tomēr savulaik bebra garšīgā gaļa bijusi pat iecienīts mielasts valdnieku pilīs, bet mūki to lietojuši gavēnī.

Bebra kažokāda ir ļoti stipra, mīksta un zīdaina, tā senatnē ļoti augsti vērtēta un pat noderējusi par valūtas vienību, bet šobrīd bebrādām pie mums cena nav tāda, kas stimulētu medniekus. Ir dzirdēti argumenti, ka bebru ādām pasaules tirgū nav pieprasījuma. L. Kļaviņš gan apgalvo, ka Skandināvijas valstīs bebrus medī tieši laikā no decembra līdz februārim, kad kažokāda ir viskvalitatīvākā. Acīmredzot skandināviem, atšķirībā no mums ir ekonomiskais stimuls.

Aizsprostu jaukšana – bezgalīgs process

Tātad rudens pusē un ziemā bebrus drīkst medīt. Taču no 15. aprīļa – pavasarī un vasaras pirmajā pusē, laikā, kad aug mazuļi, bebrus medīt ir liegts. Tajā laikā, tāpat jebkurā gadījumā, ja nav vēlēšanās dzīvniekus iznīcināt, ir jādomā par citām iespējām.

Viena no izplatītākajām bebru apkarošanas metodēm ir viņu veidoto aizsprostu izjaukšana. Ja teritorija ir appludināta, tad īpašniekam būtībā nav arī citas iespējas paglābt mežu no bojāejas. Nav arī jēgas bebrus iznīcināt, bet viņu būves atstāt.L. Kļaviņš gan atzīst, ka aizsprostu jaukšana bieži ir «cīņa ar vējdzirnavām». Bebri ir visai čakli un neatlaidīgi, aizsprosts parasti īsā laikā tiek atjaunots. Tā viens var jaukt un otrs būvēt gandrīz  līdz bezgalībai… Jātzīst, ka dambja nojaukšana ir grūts un darbietilpīgs process, ne visur ir iespējams piekļūt ar tehniku, turklāt bebrs izjaukto pāris dienu laikā spēj atjaunot. Interesanti, ka bebrs krastā izsviestos sprunguļus otrreiz vairs neizmanto, vienmēr grauž jaunus, tātad atkal cieš augoši kociņi.

Bebrs taisa dambi ar vienu mērķi – lai ieeja tā alā, atrastos zem ūdens. Tad gan pats, gan tā bērni būs drošībā. Ja dambi nojauc, pastāv liela iespēja, ka alas atklāsies un iespējams, ka alu uzies kāds no plēsējiem. Tomēr ir jārēķinās, ka bebriem piemērota vieta reti kad paliek ilgi tukša. Ja kāda bebru saime pārcelsies, tiks nomedīta vai kļūs par plēsēju upuriem, pēc kāda laika tajā vietā iemitināsies kāds cits. Tādēļ noderīgi ir likvidēt arī alas, pret to gan dažkārt iebilst vides aizstāvji.

Var radīt bebriem nepiemērotus apstākļus

Taču virsmežniecības inženieris iesaka vienu līdzekli, kas parasti izrādās iedarbīgāks. Bebru dambja apakšā, kur tas fiziski iespējams, var ievietot cauruli, tādējādi ūdens izplūdīs zem aizsprosta. Bebrs šādā situācijā būvē un būvē aisprostu, taču ūdens neuzkrājas, taču dzīvnieks nav tik attapīgs, lai aptvertu neveiksmes iemeslu.

Laimonis Kļaviņš uzsver, ka bebrs dzīvo tikai tur, kur viņam pieejama barības bāze – kārkli un citi krūmi. Tādēļ ļoti būtiski ir izcirst krūmus, novākt apaugumu, uzturēt pienācīgā kārtībā meliorācijas grāvjus. Saprotams, ka šis risinājums nederēs, ja bebri apmetušies tieši mežā, nevar taču viņu dēļ nocirst mežu plašā apkārtnē.

Tomēr kopumā jāsecina, ka pilnīgi un galīgi uz visiem laikiem tikt vaļā no bebriem ir bezcerīgs pasākums. Pilnīga to iznīcināšana, protams, nav un netiks pieļauta, lai gan atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, pie mums bebrus medīt ir atļauts. Tātad atliek regulēt to skaitu un mēģināt bebrus orientēt uz dzīvi vietās, kur viņi nerada būtiskus zaudējumus mežsaimniecībai.

Āris Upenieks