Globālā meža nozare

Eiropas kokzāģētavu nozares organizācija 27. maijā ir apmeklējusi vebināru, ko organizēja Meža produktu un statistikas grupa sadarbībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Ilgtspējīgu mežu rūpniecības padomdevēju komiteju.

Godātie runātāji uzsvēra, ka pandēmija smagi skāra globālo meža nozari, taču tā izrāda izturību. Daudzi meža produkti ir svarīgi, lai dzīvībai svarīgās piegādes ķēdes nelikvidētu.

Valstis pandēmijas laikā ir izmantojušas dažādas pieejas mežsaimniecībai: Austrālija un Amerikas Savienotās Valstis mežsaimniecību uzskatīja par būtisku, savukārt Jaunzēlandē nozarē, kas tagad atkal darbojas, bija pārtraukums vienu mēnesi. Dienvidaustrumu Āzijas valstīs arī notika slēgšana. Gan ASV, gan Austrālijā būvniecības tirgos varētu būt nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, nekā bija paredzēts, lai  atgūtos, ja sarukums būs reģistrēts arī 2020. gada pirmajā pusgadā. Tagad Ķīnas pieprasījums pēc skujkoku kokmateriāliem atjaunojas.

Dažas tendences, kas bija redzamas pirms pandēmijas, kļuva vēl skaidrākas, piemēram, tipogrāfiju un rakstāmpapīra samazināšanās un audu un iepakojuma nozares attīstība.

Šķiet, ka pandēmijai bija maza ietekme uz investīcijām mežsaimniecībā: nopietnos tirgus traucējumos koki turpina augt un uzkrāt vērtību, pat neuzturot ražas līmeni.

Dažas valdības ir skaidri paziņojušas, ka plāno līdz 2050. gadam pieturēties pie tādiem zaļajiem mērķiem kā oglekļa neitralitāte (neto nulles izmeši). Tātad meža nozarei nākamajās desmitgadēs būs galvenā loma, jo būs pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, atkārtoti izmantojamiem produktiem, palielināsies pārstrādājamo un atjaunojamo materiālu daudzums. Paredzēts, ka oglekļa krājumu izmaiņas investīcijās un jauni sarežģīti ilgtspējības pārskati, kā arī iepriekš sagatavotu un masīvu kokmateriālu būvniecība kļūs nozīmīgāki. Iepakojums un higiēnas preces, kuru pamatā ir kokšķiedra, turpinās augt, salīdzinot ar tradicionālā papīra tirgus krišanos.

Šādā gadījumā dati kļūst arvien nozīmīgāki. Galvenie jautājumi nākamajos gados būs:

– Kādas ir koksnes, kokšķiedras un koksnes biomasas pieprasījuma perspektīvas?

– Kāds ir potenciālais koksnes, koksnes šķiedru un koksnes biomasas piedāvājums nākotnē, ja pieaug bioekonomikas pieprasījums?

Ir arī svarīgi, lai koksni enerģijas iegūšanai neiegūtu no lielākiem, augstvērtīgiem kokiem, kurus tā vietā varētu izmantot ilgmūžīgākiem izstrādājumiem. Šī koksne var būt iegūta no mazvērtīgas koksnes, kas ir kokzāģētavas darbības vai plānotās tradicionālās kokmateriālu ieguves blakusprodukts: šos blakusproduktus var piegādāt tieši no meža vai arī tos var piegādāt kā sekundārus atlikumus, piemēram, zāģu skaidas un skaidas no rūpnieciskās pārstrādes.

Nozares nākotnei ir svarīgi, lai zinātne un sabiedrība saprastu, ka labs un veselīgs mežs ir tāds, kuram ir arī ekonomiski mērķi. Daži zinātnieki uzskata, ka kokus labāk atstāt mežā, taču mums ir jāturas pie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (ilgtspējīgas meža pārvaldības stratēģija, kuras mērķis ir saglabāt vai palielināt meža CO2 krājumus, vienlaikus izstrādājot ikgadēju ilgtspējīgu koksnes šķiedras ražas vai no meža iegūtās enerģijas vislielāko ieguvumu klimata pārmaiņu seku mazināšanai).

EOS – Eiropas Kokzāģētavu nozares organizācija (EOS), kas izveidota 1958. gadā, pārstāv apmēram 35 000 kokzāģētavas 12 valstīs visā Eiropā (Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Latvijā, Norvēģijā, Rumānijā, Zviedrijā, Šveicē), kas ražo zāģētus dēļus, koka karkasus, līmes, ieklāšana, grīdas, galdniecības izstrādājumi, žogi un vairāki citi koka izstrādājumi. Kopā tie veido apmēram 77% no kopējās Eiropas zāģmateriālu izlaides nozarē, kuras apgrozījums ir aptuveni 35 miljardi EUR un nodarbina apmēram 250 000 cilvēku ES.

«Koks būtu daudz svarīgāks celtniecībai»

«Koks būtu daudz svarīgs būvniecības nozarē nākotnē». To teica par Eiropas Zaļā darījuma atbildīgais viceprezidents Frans Timmermans, apmainoties viedokļiem ar EP AGRI sanāksmē (2020. gada 7. maijā). Komisāre atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta deputātes Simones Šmiedtbaueres (EPP) un Eiropas Parlamenta deputātes Annas Deparnajas–Grunenbergas (Zaļie / EFA) piezīmes par mežsaimniecības nozares nozīmi Eiropā. EP deputāts Šmēdbauers arī uzsvēra, ka mežus (un līdz ar to arī mežsaimniecības nozari) negatīvi ietekmē mizgrauzis, vējš, meža ugunsgrēki un sniega postījumi. Turklāt COVID–19 atstāj iespaidu arī uz nozari. Komisārs Timmermanss uzsvēra, ka mežsaimniecībai vajadzētu būt prioritātei Eiropā, un viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama visaptveroša, ilgtermiņa stratēģija, kas aptver arī jautājumus, kas saistīti ar tūrismu un būvniecību.

Šī iemesla dēļ Eiropas kokzāģētavu rūpniecība aicina izstrādāt politikas virzienus, kuru mērķis ir palielināt videi draudzīgu materiālu, piemēram, koka, patēriņu un izmantošanu. Koka izmantošana būvniecībā atvieglos pāreju uz zaļām ēkām un ilgtspējīgām pilsētām. Nav noliedzams, ka būvniecības nozare vienlaikus dod lielu ieguldījumu nācijas ekonomiskajā izaugsmē (aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta), saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu, būvniecības nozare veido 40% no pasaules enerģijas patēriņa, 30% no siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistīta ar enerģiju, gandrīz 12% no ūdens patēriņa un gandrīz 40% atkritumu.

69.Starptautiskā skujkoku konference 2020. gadā būs digitālā

68. Starptautiskā skujkoku konference, kas sākotnēji bija plānota Helsinkos no 2020. gada 6. līdz 9. oktobrim, tagad 8. oktobrī notiks digitālā formā ne vairāk kā 4 stundas ilgi, un tajā tiks prezentēti pasaules tirgus pārskati un galvenokārt prognozes.  2021. gadā Somijas kokzāģētavu asociācija ar prieku rīkos fizisku starptautisku skujkoku konferenci.

COVID 19 pandēmija ir izjaukusi tirdzniecību un ietekmējusi piegādes ķēdes. Nav skaidrs, vai šīs darbības ir īslaicīgas, vai tām būs ilgstoša ietekme. Digitālās konferences laikā augstā līmenī tiks piedāvāta unikāla iespēja diskutēt par to, kā izskatīsies koksnes tirgus pēc COVID 19, kā arī ziņojumi par banku nozari un Eiropas būvniecības nozari. To vadīs kokmateriālu tirgus eksperte Keita Frīrere.

Vineta Kalve