Fiksēta straujākā ekonomikas izaugsme kopš 2011. gada

Fiksēta straujākā ekonomikas izaugsme kopš 2011. gada

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 5,8% pēc kalendāri neizlīdzinātiem datiem, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. IKP ceturkšņa griezumā pieauga par  1,5%. Trešā ceturkšņa IKP dati rāda, ka ekonomikas izaugsme šogad kopumā būs sasniegusi straujāko kāpumu kopš 2011.gada, pietuvojoties pieciem procentiem.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī nodrošinājis pirmām kārtām straujais kāpums būvniecības nozarē, kur pēc krituma pagājušajā gadā šogad trešajā ceturksnī sasniegts 25,0% pieaugums. Būvniecības nozares izaugsmi šogad veicina straujāka ES fondu līdzekļu ieplūde, turklāt pieaugumu trešajā ceturksnī uzrāda arī būvniecības sektori, kur dominē privātās investīcijas, – tajā skaitā tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju, viesnīcu būvniecība.

Kopumā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir bijusi visaptveroša, kritumu piedzīvojot vienīgi lauksaimniecības un finanšu pakalpojumu nozarēm. Lauksaimniecības nozares kritumu par 3,5% ietekmējuši laika apstākļi, bet finanšu pakalpojumu nozare sarukusi par 11,6%, samazinoties nerezidentu noguldījumiem un bāzes efekta ietekmē.

Jaunākie  uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis ir stabili pieaugošs.

Par spēcīgu globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šā gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tomēr vienlaikus Latvijas kaimiņvalstīs, kur iepriekš ekonomikas attīstība bija straujāka,  jau ir sākusi iezīmēties izaugsmes palēnināšanās. Jārēķinās, ka arī Latvijā, mazinoties bāzes efektu ietekmei, IKP pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos vairs nesasniegs trešā ceturkšņa augsto līmeni,  tomēr joprojām saglabāsies salīdzinoši spēcīgi.

Avots: Finanšu Ministrija