Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc ātrā novērtējuma palielinājies par 5,1%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,8%.
Būtiskākais ieguldījums izaugsmē joprojām saglabājās būvniecības nozarei. Būvniecības apjomi gada griezumā 2. ceturksnī pieauga par 32%, ko lielā mērā stimulējis apjomīgs investīciju pieaugums nozarē.
Nedaudz lēnāka kā gada 1. ceturksnī, tomēr stabila izaugsme turpinājās arī rūpniecībā – gada griezumā rūpniecības apjomi pieauguši par 2%. Straujākā izaugsme bija vērojama mašīnu un iekārtu ražošanā, kokapstrādē, nemetālisko minerālu ražošanā, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā un metālapstrādē. Jāatzīmē, ka rūpniecības pieaugumu turpina pozitīvi ietekmēt stabilais ārējais pieprasījums – preču eksports šā gada aprīlī un maijā bija par 11,7% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Pa valstu grupām šajā laika posmā eksports pieauga straujāk uz NVS valstīm, mērenāk – uz ES valstīm.
Tāpat izaugsmi labvēlīgi turpina ietekmēt privātā patēriņa palielināšanās, par ko liecina arī jaunākie mazumtirdzniecības dati – mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā pieauga par 5,6%. Galvenais stimuls privātā patēriņa pieaugumam ir jūtamie uzlabojumi darba tirgū gan darba algu, gan nodarbinātības pieauguma izteiksmē.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme Latvijā saglabāsies.
Avots: Ekonomikas ministrija