Eiropas Valsts mežu asociācija: ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai 2030. gadam jābūt līdzsvarotai, reālistiskai un realizējamai

20.maijā, Briselē, Eiropas Valsts mežu asociācija (EUSTAFOR)  iepazinās ar jauno ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2030. gadam.

EUSTAFOR kopumā atzinīgi vērtē EK centienus attīstīt šo jauno stratēģiju kā vienu no ceļiem uz ES zaļo darījumu un Globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu. Tomēr, lai sasniegtu savu mērķi, stratēģijai jābalstās uz drošām zinātnes atziņām un pārbaudāmiem faktiem, lai mērķi un uzdevumi ir ambiciozi , bet reāli un īstenojami.

Uzsver piecus politikas ieteikumus

«Valsts mežu ilgtspējīga apsaimniekošana pilda vairākus mērķus un nodrošina dažādus produktus un pakalpojumus sabiedrībai. Lai arī pastāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un citu mežu sniegto pakalpojumu sinerģija, ir jāatzīst pašreizējie kompromisi starp dažādām funkcijām un pakalpojumiem,» sacīja Pjotrs. Borkowski, EUSTAFOR izpilddirektors.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zaudēšanu ES un palīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, atspoguļojot saistības, ko ES uzņēmusies saskaņā ar Starptautisko bioloģiskās daudzveidības konvenciju. EUSTAFOR ir pārliecināts, ka efektīvs veids, kā aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ir sadarbība un kopīgi centieni gan globālā, gan Eiropas līmenī, un labi izstrādātai ES stratēģijai varētu būt liela nozīme labās Eiropas pieredzes popularizēšanā. Lai sasniegtu savu mērķi, ES aizsardzības mērķiem jābūt iestiprinātiem Eiropas Savienības realitātē, tiem jābūt uzticamiem un sasniedzamiem, tādējādi nepārslogojot mežu apsaimniekotājus.

Lai sekmētu nākotnē piemērotu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, EUSTAFOR uzsvēra jaunākajā nostājas dokumentā piecus politikas ieteikumus. Tajos ir ņemtas vērā iespējamās stratēģijas sekas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kā arī daudzie mērķi un jaunās prasības ES valsts mežiem. 

1.  Saglabāšanas mērķi būtu jāatbalsta ar rūpīgu pašreizējās bioloģiskās daudzveidības stāvokļa un tendenču ES novērtējumu . Dalībvalstu paziņotie dati ir jāpārbauda un rūpīgi jāpārbauda ar attiecīgiem dalībniekiem valsts līmenī, tostarp ar valstu ministrijām, mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

2. Atjaunošanas saistības prasa pareizi definētus mērķus. Raugoties no meža apsaimniekotāja viedokļa , atjaunošanas mērķiem, it īpaši vecmežu un primāro mežu mērķiem, jābūt precīziem un balstītiem uz drošām zinātnes atziņām.

3.  Jāprecizē «primāro» mežu un «veco mežu» jēdzieni. Kaut arī primārie meži ir labi identificēti, par veco mežu definīcija vispirms jāvienojas Komisijai un dalībvalstīm, pirms tiek meklētas atbilstošas stratēģijas šo teritoriju kartēšanai un pārvaldībai.

4.  Jauniem mērķiem jābūt reālistiskiem, realizējamiem un taisnīgi sadalītiem starp dažādiem ekosistēmu veidiem un zemes izmantojumu. Ierosinātie mērķi palielināt aizsargājamās teritorijas vismaz līdz 30% no zemes ekosistēmām un pakļaut vēl trešo daļu šo teritoriju vēl stingrākai aizsardzībai rada ievērojamu risku, ka mērķi netiks sasniegti, jo galvenais virzītājspēks var nebūt sugu aizsardzības statuss un dzīvotnes, bet zemes pārvaldnieku spēja uzņemties ieviešanas nastu.

5.  Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas (SFM) stiprināšana ir reāls ceļš uz priekšu. Dabiskos ekosistēmu procesus pilnībā atzīst SFM koncepcija, kas gadu desmitiem ir iestrādāta nacionālajos tiesību aktos par mežu. Izmantojot šos stingros ilgtspējības noteikumus, bioloģisko daudzveidību nodrošina ikdienas SFM prakse valsts mežos.

EUSTAFOR atzīst Komisijas centienus visā ES veicināt apmežošanu un mežu izveidi un turpināt attīstīt Eiropas mežu informācijas sistēmu. Sistēmai tomēr jābalstās uz ticamiem datiem no meža inventarizācijas, un tā būtu jāattīsta, aktīvi iesaistot dalībvalstis saskaņā ar jauno ES meža stratēģiju pēc 2020. gada.

Nosakot turpmākus ar mežsaimniecību saistītus mērķus, EUSTAFOR ir stingri pārliecināts, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas aktīva loma saskaņā ar subsidiaritātes principu, vienlaikus nodrošinot meža īpašnieku un apsaimniekotāju, kā arī visu citu iesaistīto dalībnieku līdzdalību.

EUSTAFOR ir 36 locekļi no 25 Eiropas valstīm, kas pārvalda apmēram trešo daļu no ES mežu platības, tai skaitā 16 miljonus hektāru aizsargājamo un aizsargājamo mežu un 8 miljonus hektāru mežu, kas noteikti kā Natura 2000 teritorijas. Tiem galvenā problēma ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un daudzfunkcionalitāte. To gada raža ir aptuveni 130 miljoni m³ apaļo kokmateriālu, un biedru organizācijas kopā nodarbina vairāk nekā 100 000 cilvēku.

EUSTAFOR