Dzīvnieku postījumi ietekmē nākotnes meža stāvokli

Aizsākoties aļņu medību sezonai Zviedrijas ziemeļu daļā, 4. septembrī uzmanības centrā nonācis jautājums par meža dzīvnieku pārvaldījuma mērķi.

Mežsaimniekiem aktuālie jautājumi – dzīvnieku izraisīto meža postījumu samazināšana, mazāk negatīvu seku bioloģiskajai daudzveidībai un meža dzīvnieku izraisīto ceļa satiksmes negadījumu samazināšana – nokļuvuši uzmanības centrā, un mežsaimnieki gaida lēņa valdes, Dabas aizsardzības pārvaldes un atbildīgo politiķu aktīvu līdzdalību.

Ietekmē sabiedrību kopumā

«Saskaņā ar Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes pētniecības projekta «Beyond Moose» datiem,  šodienas savvaļas dzīvnieku populācija varētu būt lielākā nekā tā jebkad pastāvējusi Zviedrijas vēsturē. Šis fakts izraisa arvien lielākas sekas ne tikai meža īpašniekiem un medniekiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Tādēļ šās situācijas sakarā jāpalielina politiskā atbildība un debates,» saka Sveaskog izpilddirektors Pērs-Ūlofs Vedīns.

Meža dzīvnieku populācijas lielums ietekmē arī to, ka palielinās dzīvnieku izraisīto satiksmes negadījumu skaits. Nacionālā meža dzīvnieku izraisīto ceļa negadījumu pārvalde, kas saņem statistiku par meža dzīvnieku izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, lēš, ka 2017.  gadā notikušo meža dzīvnieku izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits sasniegs apmēram 70 000. Šis skaitlis kopš 2006. gada ir dubultojies.

«Tas ir kaut kas tāds, kas ietekmē visu sabiedrību. Satiksmes pārvalde liek ielāpus un rīkojas, uzstādot aizsargžogus, nosakot pazeminātu braukšanas ātrumu un uzstādot braukšanas ātruma mērītājus, bet uz šo virzību ir jāraugās plašāk. Neskatoties uz ieguldījumu, dzīvnieku izraisītie ceļu satiksmes negadījumi katru gadu palielinās par 10–20 procentiem,» saka Ronijs Lēfstrands, Sveaskog atbildīgais par pārnadžiem un to medībām.

«Meža īpašnieku atbildība ir panākt to, ka aļņu populācija tiek samazināta. Cita starpā mums jānodrošina, ka pārvaldījuma plāni tiek sastādīti pareizi, jābūt tiešākiem un prasīgākiem pret mednieku biedrībām, lai sasniegtu plānoto izšaujamo dzīvnieku skaitu un, lai mežsaimniecības apgabalos priežu augsnēs tiktu stādītas priedes nevis egles,» saka Ronijs Lēfstrands.

«Mēs arī vēlamies, lai aktuālā aļņu pārvaldīšana katru gadu tiktu kārtīgi izvērtēta gan lēņa līmenī, to veicot Lēņa pārvaldei, gan nacionālā līmenī, to veicot Dabas aizsardzības pārvaldei. Un tā kā šī virzība atstāj negatīvu ietekmi attiecībā uz darba vietām, uz sabiedrības vēlmi atteikties no fosilo resursu izmantošanas, kā arī uz bioloģisko daudzveidību, tad arī politiķiem nopietnāk jāpievēršas šim jautājumam,» saka Ronijs Lēfstrands.

Dzīvnieku izraisītie meža postījumi lielos apmēros ietekmē arī nākotnes meža stāvokli. Meža pārvalde brīdina, ka ir risks pazaudēt jaunu «dabisko stāvokli», jo tādi lapkoki kā pīlādzis, apse, vītols un ozols nespēs izaugt par lieliem kokiem. Tas izraisīs nozīmīgas sekas bioloģiskajai daudzveidībai. Zviedrijas mežsaimnieku secinājumi par meža dzīvnieku postījumu ietekmi uz mežsaimniecību un aktuālo jautājumu risināšana ir labs piemērs arī Latvijai, kur ir rekordliels meža zvēru blīvums.

Avots: Sveaskog, Meža pārvalde