Dabas aizsardzības pārvaldē

• Projektā LIFE Osmo Baltic ir izstrādātas jaunas vadlīnijas «Parku apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība». Tās ir ceļvedis, kas sniedz praktiskus ieteikumus dabai draudzīgākai saimniekošanai parkos, palīdzot pašvaldībām un privātīpašniekiem pilsētās veidot ilgtspējīgas zaļās zonas.
• Apstiprināts dabas lieguma «Stompaku purvi» dabas aizsardzības plāns līdz 2037. gadam. Apstiprinātais plāns ikvienam interesentam pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.daba.gov.lv/lv/stompaku-purvi.
• Līdz ar sabiedrības pieaugošo interesi par dabas vērtību saglabāšanu, pieaudzis arī ziņojumu skaits par valsts nozīmes dižkokiem dabas datu sistēmā «Ozols», kas 2025. gadā sasniedza 16 115 dižkokus, ieskaitot pērn pievienotos 1 115 valsts nozīmes dižkokus. Visdižākie koki Latvijā ir parastie ozoli (38 % no kopējā dižkoku skaita), parastā priede (23 %) un parastā liepa (11 %). Šobrīd visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē (5 557), tad seko Kurzeme (4 000), Latgale (3 552) un Pierīga (2 999). Salīdzinot ar 2024., 2023. gadu, apzināto dižkoku skaits pieaudzis par 3–9 %.
• Lai nodrošinātu datos pamatotu un efektīvu Gaujas un Ķemeru nacionālo parku stipri ietekmēto purvu ekosistēmu atjaunošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tur ierīkotas 53 augstas precizitātes gruntsūdens monitoringa akas, kas kalpos par pamatu purvu hidroloģiskā režīma stabilizācijas pasākumu efektivitātes kontrolei.

Monitoringa tīkls ļaus speciālistiem precīzi novērtēt faktisko situāciju un sekot līdzi hidroloģiskā režīma izmaiņām visu projekta darbības laiku līdz pat 2029. gada beigām.

• Rāznas Nacionālajā parkā turpinās mežu dabiskošana: Kaunatas pagastā uzsākti praktiskie darbi, Obiteļa mežā izsludināta izsole. Avots: DAP