Eiropas mežu īpašnieku konfederācija (CEPF) atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi nozares ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Tomēr ir bažas par jauno oglekļa samazināšanas mērķi, kas var novest pie mežizstrādes līmeņa samazināšanās mežos, kas pašlaik tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi.
Meža īpašnieki var dot ieguldījumu
Iespējamā mežizstrādes apjomu samazināšanās kavētu mežu aktīvu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas neveicinātu oglekļa uzglabāšanu koksnes izstrādājumos un fosilo materiālu un enerģijas aizstāšanu, pateicoties koksnes aizvietošanas efektam.
CEPF uzsver, ka Komisijas priekšlikums ir pārāk tuvredzīgs. Mērķis uzkrāt oglekli mežos, liekot mežiem darboties tikai kā novadītājiem, nav ilgtermiņa risinājums klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai pilnībā izmantotu mežu kā seku mazināšanas potenciālu, ES būtu jāatzīst, ka aktīva un ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un koksnes produktu un enerģijas izmantošana ir efektīvi veidi, kā mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.
Mežiem nevajadzētu kompensēt citas nozares
Efektīvas darbības klimata jomā ir nepieciešamas arī pēc 2030. gada, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem ir jāturpina aktīvi apsaimniekot mežus, lai saglabātu mežu noturību un nodrošinātu daudzpusīgus ieguvumus no ES mežiem tagad un nākotnē. Meža īpašnieki var dot ieguldījumu klimata jomā, palielinot CO2 piesaisti, apņemoties veikt regulāras mežizstrādes un atjaunošanas darbības, kas gan veicina mežu augšanu vidējā un ilgā termiņā.
Jau vairākus gadus dažas ES valstis ir piedzīvojušas ievērojamu mežaudžu mirstību, kas saistīta ar sausumu. Tomēr ar aktīvu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu var uzlabot mežu noturību pret klimata pārmaiņām un traucējumiem. Tomēr Eiropas meži vien nevar būt atbildīgi par ES virzību uz klimatneitrālu ceļu. Tāpēc mežiem nevajadzētu kompensēt citu nozaru emisijas.
CEPF pauž nožēlu, ka LULUCF regulas ietekmes novērtējumā nav novērtēta dažādu politikas iespēju radītā mežizstrādes apjoma samazināšanās ietekme, piemēram, ietekme uz bioekonomikas attīstību un meža īpašnieku dzīvotspēju. Tāpēc CEPF aicina veikt šādu novērtējumu. Visbeidzot, Eiropas mežu īpašnieki uzsver, ka dalībvalstis ir cieši jāiesaista oglekļa piesaistes mērķu (metodes, datu utt.) noteikšanā, jo tās vislabāk zina savus ar mežu saistītos datus un spēju sasniegt oglekļa piesaistes mērķus.
CEPF pieprasa ES iestādēm ņemt vērā sekojošo:
• ES būtu jāturpina atbalstīt dalībvalstis ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses uzturēšanā un neierobežot aktīvu mežu apsaimniekošanu.
• Mērķis par 310 Mt CO2 aizvākšanu ir pārāk ambiciozs. Būtu pienācīgi jāizvērtē tā ietekme uz mežizstrādes apjomiem un koksnes izmantošanas aizstāšanas efekts, īpaši ņemot vērā bioekonomikas attīstību, bet arī darbavietas un mežsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju.
• ES dalībvalstīm būtu jāiesaistās savu nacionālo oglekļa emisiju samazināšanas mērķu noteikšanā.
• Ņemot vērā pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi uz ES mežiem dabisko traucējumu (slimību, meža ugunsgrēku un sausuma) dēļ, dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai sasniegtu iespējamos oglekļa piesaistes mērķus.
• Lai panāktu klimata neitralitāti, ES būtu jāveicina visi koksnes izmantošanas veidi, nevis tikai oglekļa uzglabāšanas produkti, jo visi koksnes izmantošanas veidi ļauj aizstāt materiālus un enerģiju, kuru pamatā ir fosilais kurināmais.
• ES nevajadzētu apvienot lauksaimniecību, mežsaimniecību un zemes izmantošanu jaunā nozarē, kompensējot citu nozaru emisijas.
Vineta Kalve