Vasaras beigās un rudens sākumā Latvijas mežos var manīt cilvēkus, kuri novērtē dabas dāvātās un veselībai noderīgās veltes. Daļa iedzīvotāju ogas un sēnes lasa personiskajām vajadzībām, bet citi meža labumus pārvērš naudā.
Ogu un sēņu mežā vairāk
Lai arī darbs prasa pietiekoši daudz laika un piepūles, sabiedrības interese par ogām un sēnēm laika gaitā nemazinās. Cēsniece Maija Matule meža labumus vāc ģimenes vajadzībām. Lai arī īpašumā neliels meža gabals, viņa novērtē, ka kaimiņos ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošs priežu mežs, kurā neskatoties uz nelabvēlīgajām temperatūras svārstībām pavasarī, ogu un citu labumu netrūkst. Meža masīvā pirms 3 gadiem Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veikti biotopam raksturīgo struktūru atjaunošanas darbi. Izzāģētas egles, retinātas priedes, kokaudzes vainagu klājā veidoti atvērumi un mirusī koksne. Mežs kļuvis gaišāks un caurskatāmāks. «Sākumā nesapratu, kas te īsti darīts, augošie koki bija noskrāpēti, nozāģētie stumbri mētājās zemē. Tagad skats ir mainījies un redzu, ka biotopa kopšanas darbi mežam un arī cilvēkiem nākuši par labu. Te ir gaišāks nekā pirms kopšanas, var redzēt daudz tālāk. Redzu, ka melleņu mētru apjoms pēc biotopa kopšanas palielinājies. Esmu novērojusi, ka pie kritalām ogas ir lielākas, laikam vairāk barības vielu. Domāju, nav slikti, ka veikti šādi darbi,» spriež Maija Matule. Būšana mežā vietējai iedzīvotājai sagādā daudz prieka. Lai pielasītu vienu litru melleņu nepieciešama apmēram viena stunda, gaileņu un citu sēņu lasīšana protams iet raitāk. «Laiks reizēm paiet nemanot. Šeit Cēsu tuvumā ir paši skaistākie meži. Daudzviet priežu meži jau izcirsti, vietā nāk lapu koki. Šeit vēl priedes saglabājušās. Cerams, ka šī vieta būs vēl ilgi. Arī nākamgad nākšu ogot un sēņot uz Gaujas nacionālo parku», atklāj Maija Matule.
Raimonds Mežaks, mežkopis