Pateicoties agrajam pavasarim un siltajam laikam, Meža dienas rit pilnā sparā.
Rēzeknes novada Čornajas pirmsskolas izglītības iestādes bērni 28. martā kopā ar audzinātājām devās uz Janopoles mežu, kas tajā dienā bija pārvērties par tādu kā izzinošo laboratoriju.
Bērni – Meža draugi!
Rēzeknes novada Čornajas PII vadītāja Oļesja Apīne: «Bērniem bija jārisina dažādi uzdevumi, viens no tiem bija nosaukt dzīvniekus, kuri mīt mežā. Ar šo uzdevumu bērni veikli tika galā, jo bija piedāvāti attēli, kuros visus dzīvniekus mazie meža pētnieki varēja atpazīt.» Tālāk pasākuma gaitā bērni mācījās izlikt putniem būrīšus, uzzinot, kā, kur un kāpēc jāliek putnu būrīši. Izrādījās, ka tiem ir pat noteikti izmēri. Liekot putnu būrīšus, bērni pētīja kokus, sūnas, dzīvnieku barotavu, kura ierīkota, lai dzīvniekiem mežā palīdzētu tikt pie barības. Nopietnāks darbiņš bija meža ceļa malu sakopšanas. Nonākot pie atpūtas vietas, saskaitījām, ka kopā esam savākuši 14 maisus ar atkritumiem, līdz ar to mežs kļuva daudz tīrāks un priecīgāks.
Tad sekoja rotaļas ar čiekuriem, kustību rotaļas, un pēc tam – ilgi gaidītais un godam nopelnītais pikniks. Visas rotaļas, pikniku un dāvanas bērniem sarūpēja AS «Latvijas valsts meži» Ziemeļlatgales mežsaimniecība. Īpašu paldies bērnu izglītības iestādes darbinieki ar avīzes starpniecību saka LVM Vides plānošanas speciālistei Diānai Margai, iecirkņa vadītājam Jevģēņijam Mihailovam un viņu čaklajiem palīgiem, kuri šo dienu palīdzēja pārvērst piedzīvojumā.
Bērni ar nepacietību gaidīs līdzīgas aktivitātes arī turpmāk, tagad ar lepnumu sakot, ka ir «Meža draugi»!»
Top būrīši spārnotajiem draugiem
Sakstagala J.Klīdzēja pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Evita Kubecka: «Kamēr gājputni vēl tikai prātoja par atgriešanos, Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas skolēni, viņu vecāki un vecvecāki, cītīgi meistaroja tiem būrīšus. Vajag taču katram putnu pārim savas mājas, kurās izperēt, izaudzināt, iemācīt lidot savu jauno paaudzi.
Uz skolu tika atnesti 42 putnu būri – cits par citu skaistāki un interesantāki, darināti ar īpašu mīlestību un centību. Kamēr būrīšus stiprināja pie kokiem, bērni spēlēja jautras rotaļas, minēja mīklas un skandēja tautasdziesmas par putniem. Bērniem, skolotājiem un vecākiem bija prieks par paveikto. Tagad katrs varēs vērot savu būrīti un gaidīt tā jaunos iemītniekus. Putnu skaļās balsis drīz vien iepriecinās gan skolas kolektīvu, gan apkārtējos.
Āris Upenieks