AS «Latvijas valsts meži» vēlas redzēt zinošus pakalpojumu sniedzējus

Meža audzēšanu un kopšanu valsts mežos AS «Latvijas valsts meži» speciālistu uzraudzībā veic pakalpojuma sniedzēji, ar kuriem tiek noslēgti līgumi, pamatojoties uz iepirkumu konkursu rezultātiem.

L ai uzklausītu pašu meža kopēju viedokli par AS «Latvijas valsts meži» (turpmāk tekstā LVM) aktivitātēm saistībā ar pakalpojumu sniedzēju izglītošanu, septembrī ieradāmies LVM  Vidusdaugavas mežsaimniecībā Koknesē. Mežsaimniecības birojs izvietots trīs gadsimtus pārdzīvojušā Kokneses muižas ansambļa ēkā, kur no 1885. gada līdz 1887.gadam dzīvojis un strādājis Rūdolfs Blaumanis.

Vidusdaugavas mežsaimniecībā

Vidusdaugavas mežsaimniecības mežkopības vadītājs Andris Neimanis mums pastāstīja, ka 186 000 ha lielajā mežsaimniecībā Latvijas centrālajā dienvidu daļā abpus Daugavas darbus organizē un uzrauga mežkopības komanda, kurā strādā 17 cilvēki, 15 no kuriem vada darbus mežā. Darbs mežā saistīts ar pakalpojuma sniedzēju darba plānošanu, darba uzdevuma uzdošanu, darba pieņemšanu un ar to saistītajiem jautājumiem. Šajā gadā veikta meža stādīšana 826 ha apjomā, meža darbos nodarbinot 170–180 cilvēkus. Jaunaudžu un agrotehniskajā kopšanā 4300 ha platībā mežu kopuši 100 krūmgriežu vadītāji, pamatojoties uz 26 ar LVM noslēgtiem pakalpojumu sniedzēju līgumiem. Lai iepazītos ar meža kopšanas veicējiem, dodamies uz Kokneses iecirkni, ceļā uz kuru mums pievienojas AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības LVM Mežsaimniecība, Mežkopības  izpilddirektors Edmunds Linde.

Nepieciešama darbu vadīšana

Pa ceļam Edmunds Linde mums pastāsta, ka viens no LVM pakalpojuma sniedzējiem izveidoto apmācību iemesliem ir tas, ka līgumus ieguvušo uzņēmumu vadītāji mēdz paļauties uz LVM meža iecirkņa vadītāju. Viņiem šķiet, ka LVM darbinieki vadīs stādītājus un kopējus, kuru skaits vienā uzņēmumā ir no 1–14 darbiniekiem. Pats uzņēmuma vadītājs mežā mēdz parādīties reti. Nav pieļaujama situācija, ka LVM meža iecirkņa meistari, uztraucoties par darbu kvalitāti, spiesti pildīt pakalpojuma sniedzēja darbu vadītāja funkcijas. Tā ir situācija, kas mūs neapmierina. Meža iecirkņa vadītājam, kura pārraudzībā ir ap 25 tūkst. ha meža ir jādomā par sava darba organizēšanu tā, lai viņš spētu  sekmīgi paveikt visus uzticētos pienākumus.  Piemēram, plānojot jaunaudžu  kopšanu, jāizvērtē visi iespējamie riski, lai  pieņemtu kvalitatīvus lēmumus. Nav noslēpums, ka jaunaudzi, kurā novēloti plānota kopšana, izveidot par  ražīgu mežaudzi  ir praktiski neiespējami. Tādēļ arī LVM jābūt efektīviem darba laika plānošanā, un tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir vairāki darbu veicēji, šo vadītāja lomu būtu jāuzņemas pašiem. Šobrīd mēs redzam, ka LVM apmācību process nākotnē plāno minimālās zināšanas apgūt visiem meža darbu veicējiem, bet papildus zināšanas – tieši uzņēmuma darbu vadītājiem, lai celtu mežkopības darbu vadīšanas profesionalitāti Latvijā.

Mēs apzināmies, ka mežkopības darbu vadītājus ietekmē gan darbaspēka resursa piedāvājums valstī, darbu kvalitāte u.c. faktori, tādēļ zināšanām ir jābūt diezgan plašām. Jāzina, kā sagatavot piedāvājumu, jāaprēķina pašizmaksa, ražīgums, jāzina ekonomikas, mikroekonomikas pamati. Turklāt regulāri jāseko darba piedāvājumam – pieprasījumam tirgū, jāmotivē darbinieki, jānodod tiem savas mežkopības zināšanas.

Veiksmes atslēga

Mežā mūs sagaida Kokneses meža iecirkņa vadītājs Jānis Zvaigzne, kurš ir atbildīgs par darbu plānošanu, kontroli un darbu ar pakalpojuma sniedzējiem un Andis Zelčs – mežkopības darbu vadītājs un veicējs. Sākas saruna par mums visiem interesējošiem jautājumiem, vērtējot meža kopšanas kvalitātes paaugstināšanas iespējas un LVM paveikto un plānoto apmācību organizēšanā.

Jānis Zvaigzne: «Andis ir labākais LVM pakalpojumu sniedzējs – mežkopības darbu veicējs gan pēc darbu izpildes un aprīkojuma, gan sadarbības formas. Domāju, ka Anda veiksmes stāsts ir ļoti vienkāršs. Andis, ko cilvēkiem apsola, to samaksā. Viņš pats strādā mežā kopā ar pārējiem meža kopējiem, iesācējiem rādot priekšzīmi, tādēļ viņu kā darbu vadītāju respektē un augstu novērtē viņa komanda. Ja viņš cilvēkiem nemaksātu, ar viņu kopā neviens negribētu strādāt. Bet Andis LVM līgumdarbos strādā jau no 2010. gada un visi darba uzdevumi vienmēr ir bijuši izpildīti kvalitatīvi un laicīgi.»

Andis Zelčs: «Kā LVM pakalpojumu sniedzējs mežkopības darbos strādāju no 2010. gada un pa šiem gadiem kopā ar savu brigādi būšu izkopis ap 1580 ha jaunaudžu. Jūtos labi apguvis mežkopības zināšanas, arī pateicoties LVM apmācībām – gan meža atjaunošanu, gan jaunaudžu kopšanu. Savu dzīvi turpmāk domāju saistīt ar šo pakalpojumu sniegšanu. Pozitīvā puse ir tā, ka LVM meža kopējiem nodrošina pastāvīgu darbu visa gada garumā. Atkarībā no laika apstākļiem, meža darbos ir iespējams strādāt arī ziemā. Kad piedzen sniegu, tad man ir atvaļinājuma laiks. Pārējos gadalaikus izmantoju darbam mežā. Otra puse ir tā – par kādu cenu un kādā platībā izdodas noslēgts līgumu ar LVM. Ja par labu cenu, tad atvaļinājuma laikā izdosies arī aizbraukt uz siltajām zemēm. Kā zināms, par zemāko cenu ne vienmēr ir nopērkams labākais, tādēļ es savu sniegto pakalpojumu novērtēju un cenšos piedāvāt par tam adekvātu cenu.»

Uz jautājumu, vai fiziski tas ir iespējams – strādāt visu gadu un tā gadu no gada mežā, Andis saka: «Man tas šķiet interesanti. Ja šī profesija ir par grūtu, ir jāmeklē kaut kas vieglāks. Mežā tu vienmēr esi mazliet izmircis, mazliet nosalis. Visapkārt, kur vien skaties ir meži, meži… Es labprāt slēgtu līgumus un strādātu ar LVM arī turpmāk.»

Cilvēki grib strādāt un grib nopelnīt

Edmunds Linde: «Bet kā ar mežkopības darbu veicējiem, ar kuriem strādājat komandā, kāds Jūsu vērtējumā ir viņu zināšanu līmenis un mainība?»

Andis Zelčs: «Manā vadībā strādājošo darbu veicēju skaits mainās atkarībā no līgumu apjomiem. Kad ir lieli apjomi, bijām 15 cilvēku komanda, šobrīd ir 4 – 7 cilvēki.

Šogad ir 3 gadīgā līguma pēdējais gads. Ja LVM turpinās skatīties uz kvalitāti, ne tikai uz nepamatoti zemu cenu, tad domāju, viss ies tikai uz augšu. Ja nākamgad apjoms gadīsies lielāks, domāju, ka savākšu arī kvalitatīvus apakšuzņēmējus. Man ar savu piedāvāto cenu izdodas piesaistīt profesionāļus. Darbu veicēju vecums ir no 20–60 gadiem. Strādā arī 2 sievietes. Sievietes strādā ļoti labi – ar profesionāliem krūmgriežiem. Cilvēki grib strādāt un grib nopelnīt, īpaši ja viņi zina, ka algu saņems un noteiktā termiņā. Kad sāku kādā pagastā strādāt, pie ziņojuma dēļa lieku sludinājumu, ka sadarbojos ar vietējiem. Esmu strādājis gan Kurzemē, Rietumvidzemē, Latgalē, tagad pēdējos gados Vidusdaugavā. Vienmēr ir izdevies savākt brigādi. Man zvana gan no Rēzeknes, Kuldīgas, Balviem, Cēsīm, Gulbenes un interesējas par darba iespējām meža kopšanā. Šodien pagastos ir brīvi dzīvokļi un cilvēki ir gatavi veikt darbu arī attālāk no savas dzīves vietas.»

Apmācības nodrošina vienotas prasības

Edmunds Linde: «Uz mežu cilvēki nāk strādāt ar dažādu izglītību. Individuālais uzņēmējs vai SIA ar apakšuzņēmējiem – pašnodarbinātajiem mūsu izpratnē ir viens no pozitīvajiem piemēriem pēc darba organizatoriskās formas. Viens mežkopības un ekonomiskajos jautājumos kompetents cilvēks ir spējīgs dot darbu mazāk kvalificētam darbiniekam, kas nonācis krustcelēs – palicis bez darba laukos. LVM mērķis ir veicināt nodarbinātību laukos pēc iespējas veiksmīgāk. Tādēļ mums ir svarīgs arī pašu pakalpojumu sniedzēju un darba vadītāju viedoklis.»

Jānis Zvaigzne: «Mēs gadu no gada vairāku gadu garumā ejot mežā mežkopības darbu veicējiem esam stāstījuši mežsaimniecības pamatus. Darbinieki ir bieži mainījušies un atkal viss bijis jāsāk no sākuma. Vienmēr ir bijuši neskaidri jautājumi. Tagad LVM izveidotā neformālās izglītības programma ļāva mums uzelpot, jo deva iespēju pievērsties saviem tiešajiem darba pienākumiem, nevis strādāt par pasniedzējiem mežā. Šodien, kad ir iespējas gan klātienē, gan neklātienē apgūt apmācību programmu ar meža kopšanā nepieciešamajām zināšanām, kvalitātes prasībām un citām zināšanām, tas ir būtisks pamatojums, lai no darbu vadītāja varētu pieprasīt augstu izpildīto darbu kvalitāti. Tie līgumpartneri, kuri nevarēs izpildīt prasīto darbu kvalitāti, zaudēs priekšrocības nākamajos iepirkumos. Lielākā daļa tomēr spēj tikt galā ar darba uzdevumiem.»

Andis Zelčs: «Pirms neformālās izglītības programmas apgūšanas katrs cilvēks uz meža kopšanu skatījās pēc savas pieredzes. Bija tikai līgums un uz 2 lapām instrukcija, kā kopt jaunaudzes. Tagad ir vienota izpratne, jo visi vadās pēc apmācībās apgūtā un vienotām prasībām. Uzskatu, ka LVM izveidotie kursi ir apsveicama lieta. Lai gan daži pakalpojumu sniedzēji nav apmierināti ar to, ka apmācības prasa laiku un papildus izdevumus, tomēr ir pašsaprotami, ka mežā strādājot ik pa laikam zināšanas jāatsvaidzina, jo tad darbs ir produktīvāks un kvalitatīvāks. Man šķiet, ka pateicoties apmācībām tagad labāk izpratīsim meža iecirkņa vadītāja prasības un labāk sastrādāsimies savā starpā.»

Edmunds Linde: «LVM katru gadu pavasarī organizē vienas dienas apmācības mežsaimniecībā. Virkne no šiem jautājumiem tika iekļautas arī struktūrvienības  LVM Mežsaimniecība Mežkopības četru dienu apmācību kursos un neformālās izglītības programmas apguvē neklātienē. Nākotnē plānojam visiem pakalpojumu sniedzējiem iespējas bez maksas apgūt zināšanas kārtojot testu interneta vidē. Vai apmācību programma pilnībā nodrošina visas zināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai maksimāli celtu darba kvalitātes un ražīguma rādītājus?»

Andis Zelčs: «Jā, zināšanas ir pietiekamas. Mežkopība sākot no stādīšanas līdz sertifikācijai. Manuprāt, pārāk daudz tieši par mežu sertifikāciju. Labāk vēlētos padziļinātāk apgūt mežkopību.»

Edmunds Linde: «Šādas zināšanas no pakalpojumu sniedzējiem pieprasa mežu sertifikācijas auditori. Dabā intervējot pakalpojumu sniedzējus, viņi audita laikā var pārbaudīt vides, darba aizsardzības drošības un sertifikācijas prasību zināšanas. Var būt situācija, ka praktiski  pārbauda pakalpojuma sniedzēja reakciju no darba aizsardzības jautājumu viedokļa, kad, viņam kopjot jaunaudzi ar motorinstrumentu, tuvojas nepiederoša persona.

Šobrīd valsts izglītības sistēma nenodrošina ar tādu profesiju kā mežkopības darbu strādnieks, tādēļ LVM piedalās profesionālās izglītības reformas projekta darbā, lai attīstītu un izveidotu mācību programmu pēc  moduļu principa – mežsaimniecisko darbu strādnieks, kuram ir zināšanas un prasmes arī mežkopības darbos . Kāds šodien ir labs mežsaimniecisko darbu strādnieks, kādam viņam vajadzētu būt?»

Andis Zelčs: «Tāds kuram darbi iet uz priekšu un arī darba kvalitāte ir augsta. Pie augstākās grūtības pakāpes meža kopšanā tas būtu līdz pus hektāram dienā, bet zemākas grūtības pakāpes platībās – jāizkopj būtu pāri par pushektāram dienā. Ja cilvēks nopietni nodomājis strādāt mežkopības darbos, var pabeigt apmācību neklātienes kursos, ir apmēram 3 grāmatas, kuras būtu jāizmācās. Tad var sākt strādāt. Domāju, ka mēs ļautu arī pamēģināt. Iesākumā noteikti nepieciešama krūmgrieža un motorzāģa vadītāja apliecība, profesionāls krūmgriezis, zābaki, veste, ķivere, mobilais telefons, kurā ir aplikācija Google Maps. Mežsaimniecisko darbu strādniekam ir iespēja pašam mēģināt piedalīties LVM iepirkumu konkursā, vai iet pie darbu vadītāja kā apakšuzņēmējam.»

Kā paaugstināt darba efektivitāti

Andris Neimanis: «Andim kā labākajam mežkopības pakalpojumu sniedzējam Vidusdaugavas mežsaimniecībā – mežkopības darbu veicējam ir dators, printeris, plaukstdators ar GPS un LVM karšu datiem, ar kuru atrod robežas dabā, mobilais telefons ar interneta atbalstu. Viņš ir atradis efektīvāko veidu, kā ieekonomēt laiku. Tās ir arī iemesls, kāpēc viņš ir interesants un viņam izdodas piesaistīt apakšuzņēmējus. Par to ir apmierināti gan viņa komandas darbinieki, gan LVM darbinieki, jo visi tādejādi iegūst laiku un tas ir izdevīgi. Turpmāk arī darba pieņemšanas akti tiks parakstīti ar e parakstu. Tas neliks vairs pildīt pastnieka funkcijas.»

Edmunds Linde: «Informācijas apmaiņu elektroniskā veidā  starp LVM meža iecirkņa vadītāju – pakalpojuma sniedzēju LVM redz kā perspektīvu un attīstāmu jomu. Šobrīd notiek testēšana jaunai mobilā tālruņa bezmaksas aplikācijai, kas būs izmantojama darba uzdevumu informācijas apritē. Pakalpojumu sniedzējam būs iespēja skatīt darba uzdevuma informāciju savā viedtālrunī tabulas un arī kartes formātā. Tas ļaus ietaupīt laiku un   nodrošinās pakalpojumu sniedzēju ar precīzu informāciju par darba izpildes vietu, netiekoties klātienē ar meža iecirkņa darbinieku.

Andis Zelčs: «Viss ekipējums ir diezgan padārgs, taču iesācējam pietiktu ar profesionālu krūmgriezi, mobilo tālruni un darba apģērbu, kas kopā izmaksātu ap 1200 EUR.» Andis atceras, ka tad, kad vēl nebija mobilās ierīces, nācies kļūdīties un nejauši izkopt arī blakus nogabalu. «Šodien visai manai komandai ir mobilie tālruņi, kuros kartē ir iespējams redzēt savu atrašanās vietu nogabalā, tāpat mēs elektroniski savā starpā pārsūtam arī darbu pārbaudes aktus.»

 

Vineta Kalve