AS «Latvijas valsts meži» plāno ražot 68 miljonus meža stādu gadā

Latvijā ik gadus ir jūtams stādu deficīts. Šogad privāto mežu īpašniekiem realizēts  lielākais stādu apjoms pēdējo gadu laikā.

Tādēļ AS «Latvijas valsts meži» ir pieņemts lēmums, ka struktūrvienībai «LVM Sēklas un stādi» jāpalielina stādu ražošanas kapacitāte no šobrīd 53 miljoniem saražoto stādu gadā līdz 68 miljoniem stādu gadā.

Paplašinās Podiņu un Kalsnavas kokaudzētavas

12.jūnijā Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, tikšanās ar meža nozares pārstāvjiem laikā, viesojoties AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» Podiņu kokaudzētavā Lubānas novadā,  «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns pastāstīja, ka šobrīd AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienībā «LVM Sēklas un stādi»  lielākā daļa meža stādu izaudzēti no sēklām, kuras nākušas no sēklu plantācijām. Tādēļ sagaidāmā produktivitāte mežaudzēm ir vismaz par 15–18% augstāka, nekā izmantojot mežaudžu sēklas. Pie kvalitatīvu sēklu iegūšanas nepārtraukti tiek veikts ļoti apjomīgs zinātnisks darbs. Tas ir zinātnes ieguldījums un pienesums, ilgstošā laika posmā. Un pat tad, kad jau zinātnieki nosauc jaunākās sēklu plantācijas klonu sastāvu, vēl paiet zināmas laiks, kamēr «LVM Sēklas un stādi»  izaudzē stādus, ierīko sēklu plantācijas un tās sāk ražot. Priedei tie ir apmēram 12 gadi, kad var sagaidīt kvalitatīvu ražu, eglei tie var būt pat 15 gadi. Līdz ar to Jaunkalsnavā vienmēr ir arī sēklu rezerve.

«Attiecībā uz priedi mums ir stipri paveicies, jo mums ir ierīkotas arī 2. pakāpes priežu sēklu plantācijas.  2018. gadā 60 % no izaudzētajiem un realizētajiem priežu stādiem bija jau no 2. pakāpes priežu sēklu plantācijām, kuras dod iespēju paaugstināt mežaudzes ražību un saīsināt audzēšanas ciklu par 20–25%.

Pagājušajā gadā «LVM Sēklas un stādi» realizēja 52,8 miljonus savās 9 kokaudzētavās izaudzēto stādu, apmēram puse ir ietvarstādi un puse kailsakņu stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu, kas tiek ražoti pēc kombinētās tehnoloģijas.

No 50 miljoniem, ko esam realizējuši šogad, AS «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajās valsts mežu platībās ir iestādīti 25,7 miljoni stādu, bet stādīšana vēl turpināsies visu vasaru. 13,3 miljoni stādu šajā pavasarī ir realizēti privātajai mežsaimniecībai, kas ir lielākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Eksportēti tikuši 15,1 miljons stādu.

Mūsu 9 kokaudzētavu kapacitāte šobrīd ir 53 miljoni stādu gadā. Izanalizējot visas tirgus iespējas, lēmums ir pieņemts palielināt stādu ražošanas apjomu līdz 68 miljoniem stādu gadā. Lai to paveiktu, nākamo triju gadu laikā plānots paplašināt Podiņu kokaudzētavu, palielinot sēšanas apjomu par 3,6 milj. un Jaunkalsnavā uzbūvēt ietvarstādu audzētavu ar kapacitāti 12,5 miljoni stādu gadā. Mums ir cerība, ka pirmie stādi jau būs izaudzēti 2022. gadā un 2023. gadā sasniegsim plānoto kapacitāti,» saka «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns.

Podiņu kokaudzētava paplašinās

Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, tikšanās ar meža nozares pārstāvjiem laikā, viesojoties AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» Podiņu kokaudzētavā Lubānas novadā,  tās vadītājs Jānis Siksalietis pastāstīja, ka kokaudzētava «Podiņi» ir vienīgais Latvijas valstij piederošais ražošanas uzņēmums Lubānas novadā, par kuru rūpējas akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». Šobrīd tā ir viena no modernākajām Baltijā un viena no trim Latvijas lielākajām kokaudzētavām, nodarbinot ap 65 vietējos iedzīvotājus.

Kokaudzētava ir īpaša ar to, ka tās ražošanas tehnoloģijās ietilpst stādu vaskošanas līnija, kas minūtē novasko pat 86 egļu stādiņus. Tā ir vienīgā strādājošā šāda veida iekārta pasaulē. Tādējādi stādi mežā ir pasargāti no priežu lielā smecernieka bojājumiem, kas citkārt egles stādiņu mēdz pamatīgi saskādēt.

Šobrīd astoņas ar mūsdienu jaunākajām tehnoloģijām atbilstoši aprīkotas siltumnīcas nodrošina 18 miljonus sējeņu sezonā. Tie tiek izstādīti uz lauka un audzēti 2 gadus līdz realizācijai pircējiem. Šādai stādu audzēšanas tehnoloģijai (stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu) nepieciešamas arī ļoti lielas platības lauku ierīkošanai, pašlaik tie ir aptuveni 70 ha. Platība šobrīd palielināta līdz 110 ha.  Ieaudzēšanas poligons jau ir pabeigts un siltumnīca ir būvniecības stadijā, kas tuvāko gadu laikā nodrošinās Podiņu kokaudzētavas kapacitāti – 21 miljonus kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu sezonā.

Vineta Kalve