Sausie un pavasarim neraksturīgi siltie laika apstākļi visā valsts teritorijā veicinājuši ugunsgrēku skaita strauju pieaugumu.
Protams, ugunsgrēkus visbiežāk joprojām izraisa cilvēku bezatbildīgā rīcība, bet pavisam retos gadījumos zibens vai cits faktors. Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka jau uz šā gada 17. aprīli ir notikuši 175 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 193,96 hektāri. No tiem 105,63 hektāru lielā platībā degušas meža jaunaudzes.
Labāk nededzināt
Turpinoties uguns nedrošajai sezonai, cilvēki tiek aicināti būt atbildīgiem un nepadraudēt sevi, citus cilvēkus un to īpašumu. Braucot pa Latviju, var redzēt, ka uguns skar ne tikai pļavas, mežus un ēkas, bet arī elektrolīniju koka stabus. Šis apstāklis var radīt sabiedrībai papildu apdraudējumu.
Veicot meža izstrādi, arī mūsdienās joprojām ir sastopami koku cirtēji, kuri kokam nozāģētos zarus nevis ieklāj pievešanas ceļos vai sašķelto, bet gan nesaprotamu iemeslu dēļ mēģina dedzināt, līdz ar to radot apdraudējumu cirsmā paliekošajiem lielajiem kokiem un arī paaugai.
Normatīvajos aktos ir teikts, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar ikreizēju Valsts meža dienesta mežziņa rakstisku atļauju. Aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvā, izņemot īpaši ierīkotās vietās. Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu aizliegts veikt jebkuru dedzināšanu, kas radot dūmus var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantu. Normatīvajos aktos minēta vēl virkne aizliegumu. Galvenais, kas jāatceras cilvēkiem, kuri dodas dabā, ir uzvesties tā, lai Jūsu rīcība neizraisītu meža ugunsgrēku. Nevajadzētu aizmirst to, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā paredz naudas sodu līdz pat 700 euro.
Valsts meža dienests gatavs cīņai ar uguni
Meža ugunsgrēka gadījumos uz nelaimes vietu pirmie parasti ierodas Valsts meža dienesta mežziņi un ugunsdzēsēji, nopietnākos gadījumos piesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistus. Lai atsvaidzinātu mežziņu zināšanas par to, kā efektīvāk dzēst ugunsgrēkus, Ziemeļvidzemes virsmežniecībā aprīļa beigās notika mācības, ko organizēja un vadīja virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Arnis Krastiņš. Mācības notika Vides ministrijas valdījumā esošajā valsts mežā Raiskuma pagastā – vietā, kur vasaras beigās zinātniskām vajadzībām plānota regulētā dedzināšana sausā priežu mežā. Pasākumā piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Klātesošos iepazīstināja ar meža ugunsgrēku veidiem un to dzēšanas specifiku un izmantojamiem paņēmieniem, kā arī instrumentiem. Tika pārbaudīta Valsts meža dienesta rīcībā esošo, ugunsdzēšanas vajadzībām piemēroto džipu gatavība cīņai ar stihiju. Mežziņi aktīvi izmantoja iespēju darboties ar tehniku.
Raimonds Mežaks, mežkopis