Japāņu dārzā mūsu acis nepārtraukti sastop apaļas vai pusapaļas formas.
Apļa simbola raksturojums ir līdzīgs gan Rietumu gan Austrumu kultūrai un sasaucas ar seno latviešu ticējumiem.
Austrumu kultūrā aplis ir debesu simbols. To lieto arī savienojumā ar kvadrātu – Zemes simbolu. Aplis ar tajā ierakstītu kvadrātu simbolizē Debesu un Zemes savienību, kā arī Iņ un Jaņ enerģiju savienojumu. Kvadrāts aplī – Debesis un Zeme – nav atdalāmi, tāpat kā laiks un telpa. Aplis kvadrātā nozīmē savienot Debesis un Zemi ar vienotību un atgriezties pie sākotnējās vienkāršības koncepcijas.
Budismā aplis simbolizē samsāras riteni – dzimšanas un nāves ciklu. Tukšs aplis nozīmē apgaismību.
Citās reliģijās aplis ir augstāku jēdzienu, augstāku spēku, Saules dievu simbols. Turklāt aplis simbolizē perfektu cilvēku.
Latviešu mitoloģijā aplis ir Saules (dažkārt Mēness), harmonijas, veseluma, pilnestības, aizsardzības simbols, ko attēlo arī kā apli ar punktu vidū. Viena no būtiskām apļa idejām ir ārējās un iekšējās pasaules norobežojums. Tautasdziesmās «apaļš» saistās ar kaut ko ļoti labvēlīgu.
Apaļas vai maigi noapaļotas formas rada mierīguma, noturības, pilnīguma sajūtu, kā cirptu acāliju puslodes, apaļu lapeņu logi, tējas namiņi, apļa elementi laternās, apaļi bambusa stumbri, smiltis, klinšu dārzu oļi, arkveida tiltu, dīķu noapaļotas formas, celiņi, apaļas flīzes, noapaļotas saliņas un sūnu pussalas. Piemēram, krūmu puslodes ir noapaļotu Ķīnas kalnu simbols. Tējas namiņu, lapeņu un citu konstrukciju apaļie logi simbolizē mēnesi.
Vineta Kalve