Aigars Strūbergs ir Meža un vides zinātņu fakultātes studiju programmas direktors, Mežsaimniecības institūta lektors.
Aigars Strūbergs 29. janvārī aizstāvēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā «Silava» promocijas darbu «Meža mašīnu informācijas sistēmas izmantošana harvestera operatoru apmācību efektivitātes novērtēšanā» un ieguva zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs.
Promocijas darba mērķis bija izpētīt meža mašīnu automātiski iegūto datu izmantošanas iespējas operatoru periodisko apmācību efektivitātes analīzē un raksturot to pielietošanas iespējas Latvijas mežizstrādes uzņēmumos.
Degvielas izmaksas slēpjas operatoru kompetencē
Aigars Strūbergs: «Šodien virkne Latvijas mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji veic pakāpenisku meža mašīnu parka atjaunināšanu uz jaunām vai jaunākām mašīnām. Iemesls – jaunākas mašīnas mazāk fiziski un tehnoloģiski novecojušas, kā arī mazāks degvielas patēriņš. Degvielas izmaksas rada lielāko mežistrādes pašizmaksas sadārdzinājumu. Savukārt degvielas patēriņš tieši saistīts ar meža mašīnu operatoru kompetencēm, kvalifikāciju. Tādēļ arī operatoriem nepieciešams periodiski veikt apmācības. Tās var būt saistītas gan ar jaunākas tehnikas apgūšanu, gan ar profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.»
Nepieciešamas papildus apmācības
«Pašreiz, Latvijā, darbaspēka trūkuma apstākļos, meža mašīnu operatori savas profesionālās kompetences var iegūt divos veidos. Kā pirmo var minēt profesionālo apmācību vienā no tehnikumiem savukārt otra ir pašmācības ceļā, strādājot mežizstrādes uzņēmumā. Tomēr abos gadījumos operatora darba ražīgums nebūs augsts. Operatoriem nepieciešams veikt regulāras papildus apmācības profesionālu instruktoru klātbūtnē, kas novērtētu operatora darba stilu, darba paņēmienus un sniegtu ieteikumus profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. Šādi vienas dienas kursi Latvijā tiek organizēti. Ņemot vērā mūsdienu meža mašīnu informācijas sistēmu tehniskās iespējas (StanForD 2010) visi meža mašīnas dati, kas saistīti ar operatora darbu un mašīnu, hronoloģiski tiek ierakstīti noteiktos failos un saglabāti. Veicot šo failu analīzi, iespējams analizēt operatora darba ražīgumu konkrētā laika periodā, atsevišķu operāciju izpildes laiku, degvielas patēriņu un precīzu stumbra apstrādes laika izmaiņu dinamiku, kā arī iespējams identificēt vietas un apstākļus kur novērojama darba ražīguma, stumbra apstrādes laika un degvielas patēriņa izmaiņas. Šāda automātiski iegūto datu analīze ļautu veidot individuālu pieeju katra operatora apmācību saturam un turpinot analīzi pēc apmācībām ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par apmācību efektivitāti,» papildina A. Strūbergs. Avots: LVMI Silava