Aicina deputātus atbalstīt Saeimā iesniegtos priekšlikumus
Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir aicinājusi Saeimas deputātus atbalstīt Saeimā iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām Meža likuma 9. panta 1. daļas 1. punktā, paredzot jaunus galvenās cirtes vecumus un atsakoties no bonitāšu izmantošanas galvenās cirtes vecuma noteikšanai, jo
- Kopš 2021. gada bojātās koksnes apjoms, ko nocērt sanitārajās cirtēs, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir pieaudzis no 0,5 miljoniem kubikmetru līdz 2,4 miljoniem kubikmetru. Tas nozīmē gan būtisku zaudējumu pieaugumu meža īpašniekiem, gan mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, jo koksnes vērtība ievērojami atšķiras atkarībā no tā, vai tā ir malka vai augstvērtīgs zāģbaļķis. Meteoroloģisko ekstrēmu biežums pēdējos gados ir pieaudzis, tādēļ ir jādod lielāka iespēja meža īpašniekiem pieņemt lēmumu, kurā brīdī veikt koksnes ieguvi, tādējādi mazinot risku, ka audze varētu tikt bojāta.
- Ja salīdzina Latvijas meža apsaimniekošanas normatīvo regulējumu ar citām Eiropas valstīm, it īpaši Skandināvijas valstīm, Austriju un Vāciju, tad pašreiz Latvijas meža īpašnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Eiropā attīstās tā sauktā brīvprātīgā dabas kredītu sistēma, kas paredz iespēju tiem meža īpašniekiem, kuri uzņemas papildu saistības, gūt finansiālu ieguvumu, kas kompensē kādā periodā negūtos ieņēmumus. Ikviens taču piekritīs, ka Zviedrijā, kur zemākais ciršanas vecums eglei ir 45 gads, ir daudz vieglāk uzņemties brīvprātīgas saistības audzēt egļu audzi vēl 20 gadus līdz 61 gada vecuma sasniegšanai nekā Latvijā, kur pašreizējais ciršanas vecums eglei ir 81 gads, un, audzējot vēl ilgāk, palielinās bojājumu riski.
- Atteikšanās no dažādu galvenās cirtes vecumu noteikšanas vienas sugas mežaudzēm atkarībā no bonitātes klases vienkāršo meža apsaimniekošanu un mazina korupcijas riskus, jo bonitāti nosaka pēc audzes vecuma un augstuma rādītājiem. Samazinot vai palielinot šos rādītājus, var panākt atšķirīgas bonitātes klases, kas ietekmē galvenās cirtes vecumu.
- Valsts mežos koku ciršanas apjomu nosaka valsts – Ministru kabinets, līdz ar to nav pamatota retorika par to, ka izmaiņas varētu palielināt ciršanas apjomus valsts mežos. Savukārt privātie meža īpašnieki lēmumu pieņem, vērtējot tirgus situāciju.
- Pašreizējā situācija pasaulē raksturojas ar nebijušu nenoteiktību, kas izraisa dramatisku energoresursu – naftas un gāzes cenu pieaugumu un pat bažām par šo resursu pieejamību. Tas tikai apliecina to, cik svarīga ir vietējo resursu pieejamība. Koksne ir Latvijas atjaunojamais resurss, kas nodrošina stratēģisko neatkarību. Lielākas iespējas zemes īpašniekiem pieņemt lēmumus par sava meža apsaimniekošanu ļauj daudz elastīgāk reaģēt uz situāciju tirgos un pieprasījuma izmaiņām.
Avots: mezaipasnieki.lv 30.03.2026
Aicina parakstīt petīciju “Prasām pārtraukt vilcināšanos birokrātijas mazināšanā”
Pēc ilgstošām sarakstēm un sarunām ar dažāda līmeņa valsts ierēdņiem, situācijā, kad lēmumi joprojām netiek pieņemti, ir palikuši vēl tikai daži iespējamie rīcības soļi. Viens no tiem ir petīcija jeb personu kolektīvā vēstule.
Saite parakstīšanai:https://www.openpetition.eu/lv/rydmy
Vizuāla pamācība, kā veikt parakstīšanu:
Dokuments / petīcijas aizpildīšana
Svarīgi: pēc parakstīšanās uz Jūsu e–pastu tiks nosūtīta vēstule ar lūgumu apstiprināt savu balsojumu. Lūdzu, noteikti to apstipriniet, pretējā gadījumā paraksts netiks ieskaitīts Avots: mezaipasnieki.lv 24.03.2026
Saeima noraida priekšlikumu izskatīt grozījumus
Saeima ar 34 balsīm Par, 40 balsīm Pret noraidīja iespēju SĀKT diskusiju komisijās par iespēju samazināt galvenās cirtes vecumu atsevišķām koku sugām. Latvijas Meža īpašnieku biedrība norāda, ka priekšlikumi nebija par ciršanas apjoma palielināšanu, vai lielāku izciršanu, bet par iespēju meža īpašniekiem savlaicīgi pieņemt lēmumu par koksnes ražas iegūšanu, negaidot kad daļa koku būs bojāti un egles nograuzīs mizgrauzis vai apse būs slima ar stumbra trupi. Saeimas vēlēšanas ir šogad, Meža īpašniekiem jāsāk domāt, par ko atdot savas balsis! Avots: mezaipasnieki.lv 02.04.2026.