Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt bez skaidras naudas vai banku kontos esošajiem uzkrājumiem, iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.
Izkrāpti 13 miljoni eiro
Ar telefonkrāpšanu 6 479 gadījumos par upuriem kļuva iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā 70–90 gadi. Tie ir viltus zvani komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā (Latvenergo, Elektrum, Enefit, Sadales tīkls); «šoka zvani» no it kā radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumu; viltus zvani no mobilo sakaru operatoriem; viltus zvani no Valsts policijas amatpersonām un citām iestādēm.
Izkrāpti 734 671 eiro
Ar krāpnieciskām īsziņām no Valsts ieņēmuma dienesta, tiesas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un kurjerdienesta, kur cilvēki aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus, reģistrēti 732 krāpniecisko īsziņu gadījumi, apkrāpjot vecumā no 40 līdz 59 gadiem.
Izkrāpti 6 702 730 eiro
Ar investīciju krāpšanām. Policijas novērojumi liecina, ka aizvien biežāk personas pašas sazinājās ar krāpniekiem, aizpildot anketas sociālajos tīklos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Reģistrēti 479 investīciju krāpšanu gadījumi. Visbiežāk cieta vīrieši (54%), vecumā no 20 līdz 90 gadiem.
Reģistrētas arī šādas krāpšanas:
Krāpnieki izsūtīja viltotus rēķinus no adresēm, kas vizuāli līdzinājās īstajām;
Avots: Valsts policija 28.01.2026.