2020. gada balvas «Zelta čiekurs» ieguvēji un laureāti

Meža nozares Gada balva «Zelta čiekurs» ir meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Meža nozares Gada balvas ieguvēji saņēma lielo «Zelta čiekuru», savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais «Zelta čiekuriņš». Sakarā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli, šogad «Zelta Čiekurs» oficiālās ceremonijas vietā tika veidota filma, kura tagad pieejama Zemkopības ministrijas interneta vietnē, sadaļā: Meža nozare / Konkursi un pasākumi / Meža nozares gada balva «Zelta čiekurs» 2020. gads.

Lielā «Zelta čiekura» 2020 ieguvēji

«Par mūža ieguldījumu» – mežsaimniece, Astra Boķe

Bijusī Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzine Astra Boķe nostrādājusi virsmežzines amatā 35 gadus. Viņa nav baidījusies aizstāvēt drosmīgus lēmumus un izteikt savu viedokli. Kā prasmīga un prasīga vadītāja rūpējusies, lai saliedētu savas virsmežniecības kolektīvu, izveidojot spēcīgu komandu. Organizējusi un aktīvi atbalstījusi pasākumus saistībā ar meža nozares tēla popularizēšanu, radot interesi par Meža dienu aktivitātēm, talkām, informatīvajām sanāksmēm mežu īpašniekiem un sabiedrībai.

Viņa sekmīgi nodrošinājusi meža ugunsapsardzību savas virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā, kā piemērs minams paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Ramatas pagastā, kur daudzu hektāru platībā izcēlās ugunsgrēks Saklaura purvā. Virsmežzine ne tikai operatīvi un sekmīgi koordinēja meža ugunsgrēka dzēšanu, bet arī pati kopā ar kolēģiem mežziņiem un ugunsdzēsējiem cīnījusies ar liesmām.

Viņa uzskata, ka cilvēki, kuri studē un strādā meža nozarē, ir meža patrioti. «Es domāju, ka meža patrioti nav tie, kas saraksta dzejoli par mežu, vai pieķēdējas pie koka, lai to nenozāģētu. Man šķiet, ka meža patriots ir cilvēks, kuram ir zināšanas par mežu, par to, kas notiek mežā. Viņa darbība ir saistīta ar meža nozari. Tā ir arī viņa iekšējā sajūta, prieks un lepnums, ka viņš pieder pie šīs milzīgās Latvijas mežinieku saimes, kura ir ļoti profesionāla, zinoša, godprātīga, draudzīga,» saka Astra Boķe.

«Mums nav zelts, bet mums ir mežs, ar kokmateriāliem un visu citu, kas tajā atrodams, nodrošina mūsu dzīvi, tautsaimniecību, apmierina visas mūsu sajūtas. Mežs manuprāt ir vispilnīgākais un apbrīnojamākais dabas veidojums, kur var atrast visu – smaržas, trokšņus, sajūtas, skaistas ainavas, var izzināt, pētīt, staigāt. Tas ir kaut kas apbrīnojams un es visiem ieteiktu būt tur aizvien vairāk,» uzskata Astra Boķe. Viņasprāt šādu balvu ir pelnījuši visi viņas bijušie kolēģi, viss Valsts meža dienests.

«Mežs manuprāt ir vispilnīgākais un apbrīnojamākais dabas veidojums, kur var atrast visu – smaržas, trokšņus, sajūtas, skaistas ainavas, var izzināt, pētīt, staigāt. Tas ir kaut kas apbrīnojams un es visiem ieteiktu būt tur aizvien vairāk,» uzskata bijusī Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzine Astra Boķe.

«Par mūža ieguldījumu» – pasniedzējs, profesors Ziedonis Sarmulis

LLU Meža fakultātes asociētais profesors Ziedonis Sarmulis veic pētījumus un pasniedz zināšanas studentiem kopš 1969. gada. Viņš izstrādājis vairākas studiju kursu programmas un pašlaik vada studiju kursus maģistra studiju programmās. Profesors ir bijis daudzu bakalaura darbu un maģistra darbu vadītājs. Ziedonis Sarmulis iesaistās Erasmus programmā un vada studiju kursus ārvalstu studentiem. Nozīmīgs darbs tiek ieguldīts studiju kursu prezentāciju materiālu sagatavošanā un aktualizācijā, kas studentiem pieejami LLU e–studijās.

«Jo vecāks es kļūstu, jo retāk staigāju pa mežu. Kad biju jaunāks, nekad staigāšana nebija bezmērķīga, vienmēr saistīta ar darba pienākumiem un pētījumiem. Vienmēr ir bijusi vēlēšanās, ja man kaut kas ir jādara, tad to vajag izdarīt kārtīgi un līdz galam,» atklāj pasniedzējs un profesors Ziedonis Sarmulis. Viņš izsaka pateicību saviem kolēģiem un ģimenei, visvairāk savai visa mūža draudzenei Dzintrai, ar kuru kopā būts 55 gadus.(Vairāk par viņa profesionālo darbību lasiet iepriekšējā «Meža avīzē» Nr.309)

«Vienmēr ir bijusi vēlēšanās, ja man kaut kas ir jādara, tad to vajag izdarīt kārtīgi un līdz galam,» atklāj LLU Meža fakultātes asociētais profesors Ziedonis Sarmulis.

«Par mūža ieguldījumu» – mežsaimniece Gundega Vītola

Meža selekcijas, meža koku sēklu bāzes uzturētāja Gundega Vītola 50 gadus nostrādājusi koku selekcijā, audzēšanā un sēklu vākšanā. Ar meža sēklkopības darbiem aizvadīti daudzi gadi. Viņas potētās priedes vēl tagad daudzviet visā Latvijā dod bagātīgu čiekuru ražu un papildina sēklu krājumus ģenētiski augstvērtīgu stādu izaudzēšanai. Arī izveidojoties AS «Latvijas valsts meži», Gundegas Vītolas darbs ir saistīts ar meža koku sēklu bāzes uzturēšanu – viņas pārziņā ir Latvijā vienīgā meža koku sēklu noliktava.

«Cilvēki domā, ka skaists mežs ir tikai tāds, kas ir iztīrīts tīrs, kā parks, bet es tā nedomāju. Man patīk jebkurš mežs. Neskatoties uz to, ka mežs dod ienākumus visai tautsaimniecībai, visai Latvijai un mums pašiem, tas ir arī atpūta, veselība, arī ģimenēm ir kur pastaigāties šajā laikā. Es domāju, ka tas tiešām ir daudz,» uzskata Meža selekcijas, meža koku sēklu bāzes uzturētāja Gundega Vītola.

Pati Gundega Vītola atklāj, ka viņai nešķiet, ka kaut ko tik ļoti daudz būtu paveikusi, bet, ja tā labi padomā, pa 50 gadiem, kurus viņa nostrādājusi meža nozarē,  pietiekoši daudz koku ir izaudzis, no viņas paveiktā, jo, ja tos būtu jāsaskaita, būtu neiedomājams cipars.

«Neskatoties uz to, ka mežs dod ienākumus visai tautsaimniecībai, visai Latvijai un mums pašiem, tas ir arī atpūta, veselība, arī ģimenēm ir kur pastaigāties šajā laikā. Es domāju, ka tas tiešām ir daudz,» uzskata Meža selekcijas, meža koku sēklu bāzes uzturētāja Gundega Vītola.

«Par inovatīvu uzņēmējdarbību» – SIA «UOT»

Uzņēmuma ražošanas vadītāja un valdes priekšsēdētāja Uģa Ozoliņa radītais disku arkls meža augsni sagatavo kvalitatīvi un atbilstoši prasībām. To funkcionalitāti un precīzo darba sniegumu augstu vērtē ne tikai meža apsaimniekotāji un mežu īpašnieki, bet arī LVMI «Silava» zinātnieki. Iesaistoties jaunas augsnes gatavošanas tehnoloģijas pakalpojuma sniegšanā, uzņēmums kļuvis par pirmo, kurš  šo tehnoloģiju piedāvā Latvijā. Svarīgs ir ne tikai izgudrojums, bet arī ceļš, kā ģimenes uzņēmums nonāca pie tā. Kaut kādā ziņā pat varētu teikt, ka to iedvesmoja neveiksme.

Uģa un viņa brāļa Ivo uzņēmums SIA «UOT» nodarbojas ar disku arklu ražošanu. Tos izmanto lai sagatavotu augsni, pirms jaunā meža stādīšanas. Ideja radās pēc tam, kad paši šādus arklus pasūtījuši, bet tie bijuši nekvalitatīvi. Tā nu Uģis ķēries pie konstruēšanas un radījis pats savējo. Viņa izgudrojums būtiski samazina izmaksas un palielina efektivitāti, ar kādu augsne tiek uzarta meža stādīšanai. Pirms vairāk kā 10 gadiem tapa pirmais prototips, bet nu jau 7 gadus to var iegādāties ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.

«Tad, kad es jau zināju, kādu rezultātu gribu, tad sāku domāt – kā to sasniegt. Sākumā uztaisīju no papīra modelīti, pēc tam no dzelzs, un izrādījās, ka tīri labi darbojas. Mans brālis Ivo ir pārdošanas menedžeris. Pateicoties viņam, mūsu arkls tagad ir nopērkams 14 valstīs, tālākā no kurām ir Kanāda,» atklāj Uģis Ozoliņš.

 «Tad, kad es jau zināju, kādu rezultātu gribu, tad sāku domāt – kā to sasniegt. Sākumā uztaisīju no papīra modelīti, pēc tam no dzelzs, un izrādījās, ka tīri labi darbojas,» atklāj SIA «UOT» ražošanas vadītājs un valdes priekšsēdētājs Uģis Ozoliņš.

«Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā» – pētnieks Jānis Donis

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētnieka Jāņa Doņa zinātniskā darbība saistīta ar daudzmērķu mežsaimniecības, meža dabisko traucējumu, meža ekonomikas un mežaudžu augšanas gaitas modelēšanas jautājumiem.

«Kopā ar kolēģiem pētām, kā dažādas apsaimniekošanas metodes ietekmē ne tikai koksnes ieguvi, bet arī citas vērtības, kuras varam iegūt mežā. Atslēgas vārds tam ir daudzmērķu mežsaimniecība,» saka pētnieks Jānis Donis

Pētījums «Vienvecuma egļu meži Latvijā» 2019. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas nomināciju «10 zinātnes sasniegumi Latvijā».

Viņš pētījis arī kādēļ cilvēki dodas uz mežu atpūsties un cik sēņu vienas sezonas laikā salasa, kā mežu ietekmē ugunsgrēki, slimības un sasalstošs lietus. Kopumā publicējis ap 40 zinātnisku publikāciju par dažādām tēmām. 2020. gadā ievērību guvis viņa pētījums par to, ko iesākt ar aizlaistiem egļu mežiem. Tās ir praktiskas zināšanas, kuras palīdzēs mežu īpašniekiem nekoptus egļu mežus padarīt skaistus un produktīvus.

«Arī Eiropas līmenī pētījumos aptaujā parādījās, ka Latvija izdalās ar sēņošanu un ogošanu, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, » atklāj Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētnieks Jānis Donis.

«Par ilgtspējīgu saimniekošanu» – mežsaimnieks Gatis Lācis

Meža īpašuma «Auziņas –1»īpašnieks Gatis Lācis ir izcils piemērs citiem meža īpašniekiem ar to, ka ir sakopis savulaik no tantes mantoto īpašumu, bez mežkopja izglītības.  Viņa iedvesmas avots ir citi meža īpašnieki un pieredzes apmaiņa meža apsaimniekošanā.Viņš visus no meža iegūtos līdzekļus iegulda mežā – gan kvalitatīvu mežaudžu veidošanā, gan arī citu meža īpašumu iegādē. Turklāt meža darbos tiek iesaistīta arī ģimene. Interesanti, ka īpašnieks pievērš vērību arī detaļām, piemēram, vecās laipas saglabāšanai pāri novadgrāvim, jo uz tā saulītē sildoties ķirzakas. Īpašniekam mežā esot arī savs melnalkšņu biotops. Pirms dažiem gadiem sadarbībā ar kaimiņu caur minēto biotopu par saviem līdzekļiem atjaunots vecais meliorācijas grāvītis un nu pieguļošā mitraine papildināta ar melnalkšņu stādiem.

Viņš uzskata, ka mežkopība nozīmē domāšanu paaudzēs. «Nav tikai saimnieciskie meži, ir arī ainaviskie meži. Tajos nav mērķis iegūt kokmateriālus, nav viss tikai kubikmetri,  kaut kas ir arī dvēselei. Manās acīs vērtība ir nevis zeltam, bet mežam, jo tas ir paliekošs un atjaunojošs resurss. Tieši svaigais gaiss, baudījums, relaksācija, atpūta, arī ekonomiskais ieguvums – tas viss kopā ir liels komplekss. Mana mīļākā vieta mežā ir jaunaudzes, kas ir pašu rokām stādītas. Jaunaudzes man dod spēku un skatu nākotnē, domājot par to, ka tur nākotnē būs skaists mežs. Mežs bez cilvēka nevar un cilvēks arī bez meža nevar. Tie viens bez otra nevar pastāvēt un iztikt,» uzskata mežsaimnieks Gatis Lācis.

«Manās acīs vērtība ir nevis zeltam, bet mežam, jo tas ir paliekošs un atjaunojošs resurss. Tieši svaigais gaiss, baudījums, relaksācija, atpūta, arī ekonomiskais ieguvums – tas viss kopā ir liels komplekss,» saka mežsaimnieks Gatis Lācis.

Mazā «Zelta čiekuriņa» 2020 ieguvēji

«Par mūža ieguldījumu» – zinātniece Gaļina Dobele

2019. gadā Gaļinai Dobelei piešķirts valsts emeritētās zinātnieces goda nosaukums. Viena no zinošākajām un pieredzes bagātākajām zinātniecēm koksnes ķīmijā Latvijā. Visu savu profesionālo mūžu ir veikusi ļoti nozīmīgus pētījumus un koksnes produktu eksperimentālo izstrādi, sniedzot nenovērtējamu ieguldījumu koksnes ķīmijas fundamentālajā un praktiskajā pētniecībā, kas ir neatņemama meža nozares sastāvdaļa koksnes vērtības paaugstināšanai.

«Par mūža ieguldījumu» – mežsaimnieks, Edvīns Ģērmanis

Viņa lielākais ieguldījums 43 darba gados ir jaunās paaudzes izglītošana. Lielā mērā pateicoties tieši Daugavas mežniecības mežziņa Edvīna Ģērmaņa entuziasmam, Daugavas mežniecība, kopā ar blakus esošo briežu dārzu un Norupes kokaudzētavu, priežu un egļu sēklu plantācijām un kokzāģētavu «Norupe», kļuvusi par bāzi SIA «Rīgas meži» vides izglītības projektam «Zaļā klase», kurā ik gadu viesojas vairāki desmiti skolēnu grupu, dabā iepazīstot mežsaimnieciskās aprites un koksnes attīstības ciklu no sēkliņas līdz kokmateriālam.

Edvīns Ģērmanis brīvo laiku pavada savā mežā, kur izveidojis dabas taku. Ieguvis arī taku gida sertifikātu un organizē ekskursijas, vada seminārus, apmācības. «Kad es ieeju mežā, jūtu, ka kaut kas smags no manis noveļas. Skaists, tīrs ir priežu mežs, tajā var tālu redzēt, tajā aug skaistas brūklenes. Man mīļāks tomēr ir egļu mežs, jo ieejot egļu mežā karstā laikā, liekas, ka ieeju vēsumā. Tas mani dziedē. Tikai pastaigājoties vien, paliek vieglāk. Mežā ir ne tikai koki, krūmi, ogas, sēnes, bet arī bagātīga dzīvnieku valsts, kas ir jāsaudzē,» saka mežsaimnieks un bijušais mežzinis Edvīns Ģērmanis.

«Par inovatīvu uzņēmējdarbību» – SIA «Cewood»

SIA «Cewood»valdes loceklis Ingars Ūdris atklāj, ka SIA «Cewood» ir vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs, kas veiksmīgi pārņēmis un turpina attīstīt vairāk nekā 50 gadus senas, ekoloģiski tīra būvmateriāla ražošanas tradīcijas Latvijā un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem pasaulē. Uzņēmums dibināts 2015. gadā. Cewood SIA ir 100% Latvijas uzņēmums, pašlaik uzņēmumā strādā vairāk kā 100 darbinieki.

«Par inovatīvu uzņēmējdarbību» – SIA «Pavasars Housing Construction»

SIA «Pavasars Housing Construction» dibinātājs Inguss Pavasars atklāj, ka ilggadējā pieredze, jaunākās kokapstrādes tehnoloģijas, kā arī rūpīgi atlasītie kokmateriāli garantē augstu saražotās produkcijas kvalitāti. Uzņēmums ir investējis ne tikai jaunākajās tehnoloģijās, bet arī mūsdienīgās darbinieku darba un sadzīves telpās.

Raunas novada, Raunas pagasta uzņēmums ir atvērts sadarbībai ar izglītības un pētniecības institūcijām.

«Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā»  – LLU vadošais pētnieks Aleksejs Nipers

Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes, Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta vadošā pētnieka Alekseja Nipera sniegums vairāk iepazīts, realizējot vairākus pētījumus, kas skar zemes izmantošanas optimizāciju klimata pārmaiņu kontekstā, analizējot saistošās stratēģiskā līmeņa politikas un plānus, vērtējot un nosakot koksnes resursu izmantošanas potenciālu, kā arī dažādu potenciālo saimniecisko aktivitāšu sociāli ekonomisko ietekmi.

«Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā»  – LV KĶI Polimēru laboratorijas kolektīvs

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas (LV KĶI) institūta Polimēru laboratorijas kolektīvs: LV KĶI direktors, Polimēru laboratorijas vadītājs, LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Uģis Cābulis, Polimēru laboratorijas vadošā pētniece PhD Anda Fridrihsone, Polimēru laboratorijas vadošais pētnieks PhD Miķelis Kirpļuks, Polimēru laboratorijas pētniece PhD Aiga Ivdre. Viņi daudzus gadus strādā poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā, savu darbību fokusējot uz poliuretānu materiālu izstrādi no atjaunojamām izejvielām, kas ļautu aizstāt tradicionāli izmantotās naftas ķīmijas izejvielas. Koksnes pārstrādes produkti un blakusprodukti ieņem nozīmīgu vietu pārejā no fosilajiem resursiem balstītas ekonomikas uz atjaunojamiem resursiem balstītu ekonomiku, un tiem ir būtiska nozīme, lai veicinātu aprites un dekarbonizētas ekonomikas attīstību.

«Par ilgtspējīgu saimniekošanu» – mežsaimnieks Dzintars Laivenieks

Aktīvs un sabiedrisks meža īpašnieks, vēlas, lai mežs būtu vērtība nākamajām paaudzēm. Meža īpašuma iegāde bija saistīta ar bērnības atmiņām. Mežs atrodas pie tēva mājām un caur to, bērnībā  mērojis ceļu uz skolu. Savu bērnības mežu iegādājies ar bankas palīdzību, ar mērķi, lai no izstrādāta un pamesta īpašuma pārvērstu atpakaļ par tādu, kādu to redzējis bērnībā. Viņam tas izdevies. Dzintars Laivenieks uzskata, ka mežsaimnieka dzīves pamatā ir darbs un atbildība par saviem darbiem.

«Par ilgtspējīgu saimniekošanu» – mežsaimnieks Atis Poga

Meža īpašumu «Vecpiņņi» īpašnieks Atis Poga mantojis no vectēva. Viņš  iedvesmo citus meža īpašniekus vairāk padomāt par sava meža apsaimniekošanu.  Ata Pogas mežs ir klasisks ģimenes mežsaimniecības piemērs, viņa stāsts mežā sācies kopīgos darbos ar vectēvu.

Lielākos meža darbos tiek iesaistīta gan ģimene, gan skolas draugi. Patīk darboties kopā, jo tad darbs ir daudz patīkamāks. Uzskata, ka būtiskākais nav, vai mežā aug baltalkšņi, apse, priede vai kāda cita koku suga, bet vissvarīgākais, ka tas ir sakopts, jo tad tā ir ļoti laba vieta, kur smelties enerģiju jauniem darbiem un izaicinājumiem.

«Manuprāt labs mežs ir tāds, kurā var redzēt, ka cilvēks saimnieko. Viena no meža svarīgām vērtībām,  ir  saimnieciskā vērtība, kas sniedz iespēju, to audzējot, ieguldīt un saņemt naudu tāpat kā bankā. Man mežs ir vieta, kur es gūstu gandarījumu, prieku par padarītu darbu,» saka mežsaimnieks Atis Poga.

Vineta Kalve