Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA «Pata AB» plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.
Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.
Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts. Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu.
Bērzs nav uzņēmīgs pret kukaiņiem un grauzējiem, tiem nav arī pārmantojamu slimību. Veidojot bērzu audzi, parasti ieteicamais stādu apjoms ir no 1000 līdz 1500 gab./ha, taču hibrīdbērzu gadījumā – 500–600 stādiņi uz hektāru. Ar šādu stādu skaitu nav nepieciešama audzes retināšana, kad tie ir paaugušies. Pēc 5–7 gadiem bērziem jāapgriež zari.
Hibrīdbērzu šķiedras fizikālā struktūra ir vienmērīgi taisna un blīva, kas tos padara pievilcīgus tieši finiera ražotājiem. Kā alternatīva ir papīrmalkas ieguve, veicot plantācijas ciršanu jau pēc 15–20 gadiem. Tikai tad būtu nepieciešami nedaudz biezāki stādījumi – 1200 gab./ha.
SIA Pata AB rīcībā ir teju 6000 ha mežu. Vidzemē un Latgalē lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs izveidotas hibrīdapšu plantācijas 143 ha platībā – gan tīraudzes, gan mistraudzes (1000 hibrīdapšu plus 1000 egļu – šāds sugu sastāvs padara mežaudzi noturīgāku pret slimībām un kaitēkļiem). No hektāra pēc 25 gadiem plānots iegūt ap 200 kbm lietkoksnes un aptuveni 60 kbm biomasas – kurināmās koksnes.
Avots: db.lv, Māris Ķirsons