Zari ceļmalā nav atkritumi, bet izmantojams resurss

DSC_5436_cv

Gadās, ka zaru vākšana un nokraušana ir bijusi velta, jo sauso zaru kaudzes dažkārt «pievilina» ļaunprātīgos dedzinātājus. Zemnieki, mežizstrādātāji pēc mežu, aizaugušu grāvmalu un lauku kopšanas, sakraujot kaudzēs ar nolūku vasarā žāvē zarus, lai varētu tos nodot šķeldas ražotājiem.

Aizdedzinātu zaru kaudzi nodzēst ir neiespējami

Nav noslēpums, ka meža un lauksaimniecības zemju platību sakopšanā iegūtie zari, nocirstie krūmi un pat koku un krūmu saknes nav atkritumi un tie nav jāsadedzina ugunskurā. Tas ir izmantojams koksnes resurss, no kura lauksaimnieki un mežsaimnieki gūst ienākumus. Pēc tam, kad zari sašķeldoti, tie nonāk katlumājā, kur tiek sadedzināti –izmantoti siltumenerģijas ražošanai. Tādejādi mežsaimnieki un lauksaimnieki atbalsta vietējā kurināmā izmantošanu, radot jaunas darba vietas, samazinot CO2 izmešu apjomu atmosfērā.

Diemžēl, ja zaru kaudze ir aizdegusies lauka vai meža malā, saimniekam parasti nākas samierināties ar zaudējumiem. Tas, neapšaubāmi, sarūgtina zaru īpašnieku, izskan pārmetumi ugunsdzēsējiem.

VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Valdis Straume uzsver, ka jebkurā gadījumā degošas zaru kaudzes, tāpat kā jebkurš ugunsgrēks, tiek dzēstas. Ugunsdzēsēji strādā, līdz ugunsgrēks ir pilnībā likvidēts, taču šis darbs ir sarežģīts, kaudzes nākas pilnībā izjaukt. Arī šogad Latgales ugunsdzēsējiem ir nācies saskarties ar vairākiem šādiem gadījumiem.

Diemžēl nodzēst degošas sausu zaru kaudzes ir praktiski neiespējami, tur rodas ļoti augsta temperatūra, šādos gadījumos nereti galvenais ir nepieļaut uguns iekļūšanu meža vai apdzīvotās platībās, tādejādi ugunsdzēsēju galvenais pienākums ir novērst uguns izplatīšanos un vēl lielāku zaudējumu draudus.

Noziedzīga rīcība rada zaudējumus

Piemēram, pirms diviem gadiem šāds piromāns aktīvi «pastrādāja» Daugavpils apkārtnes mežos. Šis dedzinātājs gan izrādījās garīgi nelīdzsvarots cilvēks. Jebkurā gadījumā zaru kaudzes pašas no sevis aizdegties nevar, parasti degšana ir cilvēku noziedzīgās rīcības sekas. Kā noskaidroja «Meža Avīze», Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvajā informācijā regulāri parādās ziņas par šādām zaru kaudžu degšanām.

Kādā no šī gada karstajām jūlija naktīm krietni pēc pusnakts arī Olaines pagastā netālu no Olaines pilsētas, blakus zāģētavas SIA Pinus GB teritorijai, bija vērojama pamatīga degšana. Kāds bija aizdedzinājis vienu no lauksaimniecības zemju sakopšanas rezultātā sakrautajām zaru kaudzēm lauka malā. Sausie zari dega ar gaišām un sarkanām liesmām, kas pacēlās augstu debesīs tā, ka izgaismoja visu tuvāko apkārtni. Nodzēst degošos zarus karstā vasaras laikā praktiski ir neiespējami.

Kā noskaidrojām, šos zarus šķeldošanai bija iegādājies SIA «Sveaskog Baltfor». Uzņēmuma tirdzniecības – loģistikas vadītājs Jānis Mazītis pastāstīja, ka zari bijuši sakrauti vairākās kaudzēs, tādejādi nodegusi tikai daļa – 10 –15% no visiem lauka malā nokrautajiem zariem, apmēram 140–150 berkubu apmērā. Šobrīd, kad šķeldas cena ir 3 EUR par berkubu, nodegušo zaru vērtība sastāda 420 – 450 EUR. SIA «Sveaskog Baltfor» arī minēja, ka tas ir otrais gadījums 5 gadu laikā, kad noziedzīgas rīcības rezultātā aizdegas uzņēmuma iegādātie šķeldošanai paredzētie zari.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.