VMD nejūtas vainīgs jeb lasiet «Latvijas Vēstnesi»

Kā norāda MS «Kārkli» īpašnieks Mārcis Sniedziņš, viņam sāk šķist, ka «ir cilvēki un institūcijas, kuru mērķis ir panākt, lai mežu un lauksaimnieciskās zemes īpašnieki naktī mostas bailēs, ka viņu īpašumā pēkšņi ir ieradies ornitologs, kurš tur atradis reta putna ligzdu. Turklāt ornitologam nav pat jāsniedz pierādījumi, ka putns patiešām šajā vietā mīt.»

Viņš atklāj savu pieredzi. «Man nepatikšanas sākās 2013. gadā, kad uzņēmums «MS Kārkli» Kandavas pusē iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3. jūnijā atļauju arī izsniedza. Kāds bija pārsteigums, kad 21. jūnijā tā pati VMD Kandavas nodaļa atsauca ciršanas apliecinājumu! Izrādījās, ka jau 2010. gada 21. jūnijā zemes gabalā esot reģistrēts melnā stārķa mikroliegums.

Zemes gabala iepriekšējais īpašnieks bija kārtīgi pasūtījis meža inventarizāciju, pēc kuras es arī veicu meža novērtējumu, samaksāju par to naudu un labticīgi iesniedzu VMD vietējai mežniecībai. Šis dokuments tika pieņemts bez iebildēm, un mums nekas netika teikts par kaut kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. Tā arī nesaprotu, kāpēc par izsniegto pilna kadastra lietu, kurā nebija nevienas norādes par mikroliegumu, no uzņēmuma tika iekasēti 110 latu. Vēlāk noskaidrojās, ka par mikroliegumu vispār būtu bijis gandrīz vai neiespējami ko uzzināt, jo Valsts zemes dienestā tas tika reģistrēts jau krietnu brīdi pēc zemes iegādes – tikai 2013. gada 15. decembrī. Vai šāda kavēšanās skaidrojama ar ierastu bezrūpību un kārtības trūkumu, vai arī tā bija apzināta ļaunprātība, VMD klusē. Par to, ka mikroliegums nav bijis reģistrēts arī VMD, netieši liecina ciršanas atļaujas izsniegšana, jo pretējā gadījumā likums šādu iespēju nepieļauj. Vēl absurdāku situāciju padara fakts, ka mikroliegums noteikts jau 2010. gada 21. jūnijā, bet nekustamā īpašuma nodoklis par īpašumu tik un tā bija jāmaksā. Rezultātā «MS Kārkli» jau vairākus gadus tiesājas.

Valsts mežu dienests, kas pieņēma un pārbaudīja dokumentus, izsniedza ciršanas atļauju un pats to pat neatvainojies atsauca, vainīgs nejūtas. Vainīgs, pēc dienesta savdabīgās loģikas, esot iepriekšējais zemes īpašnieks, kurš par mikroliegumu aizmirsis painformēt taksatoru. Savukārt mēs neesot pietiekami uzmanīgi pētījuši «Latvijas Vēstnesi», kur par mikroliegumu bijis rakstīts. Reizēm kļūst bail, kas var draudēt cilvēkiem, kam «Latvijas Vēstnesis» nav mīļākā lasāmviela… Tiesa, arī VMD nebija kā nākas lasījis «Latvijas Vēstnesi», taču sevi par to nevaino. Arī iepriekšējo zemes īpašnieku dienests, kā šķiet, bija aizmirsis painformēt par mikrolieguma noteikšanu.

Diemžēl arī izdevumi par dabas aizsardzību tiek uzvelti uz zemes īpašnieku pleciem. Tā sacīt – ja uz tavas zemes apmeties rets putns, tad par to arī pats maksā! Piemēram, mums Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par «Natura 2000» meža teritorijām, jo uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās. Un nevienu neinteresē, ka šīs finansiālās grūtības ir valsts iestāžu darbības/bezdarbības tiešs rezultāts.

Un noslēgumā – interesanti, vai kāds ornitologs tomēr nevarētu parādīt to melno stārķi, kura dēļ it kā viss šis process ir sācies un kurš, pēc viņu pārliecības, mīt mūsu mežā? Es gan stārķi nevainoju, jo, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, melnā stārķa ligzda bijusi citā īpašumā, bet tur jau pirms daudziem gadiem tā izpostīta, vainīgie, protams, nav atrasti, bet apkārtējie meži nocirsti. Pazīstamais ornitologs, kurš mūsu mežā noteica mikroliegumu, ir tikpat grūti sastopams kā melnais stārķis.»

Avots: delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.