Vai var uzticēties attālināti veiktai meža vērtēšanai?

Kristaps Grietiņš, SIA «Ziemeļlatvijas mežsaimnieks» valdes loceklis

Vai tehnoloģijas spēs aizvietot cilvēku? Karstas diskusijas par šo jautājumu nerimst jau vairāk nekā simts gadus, kopš vārds «robots» izskanēja kādā no čehu fantasta Karela Čapeka lugām.

Pēdējā desmitgadē jaunās tehnoloģijas arvien straujāk ienāk tādās tradicionālās nozarēs kā lauksaimniecība un mežsaimniecība, kur jaunievedumi ļoti veiksmīgi sadzīvo ar gadu simtiem pārbaudītiem rīkiem un metodēm.

Meža vērtēšana klātienē

Meža īpašniekiem šobrīd nākas saskarties ar piedāvājumiem veikt meža inventarizāciju jeb novērtēšanu attālināti.  Jautājums – vai var uzticēties šādā veidā ievāktiem datiem? Jāpiezīmē, ka tiesības veikt meža apsekošanu jeb inventarizāciju ir tikai sertificētiem speciālistiem – meža taksatoriem. Ierasts, ka vispirms speciālists apseko mežu klātienē, apkopo informāciju par koku sugām, vecumu, augstumu un caurmēru, koku audzes biezību, pēc tam veic datu apstrādi, aplēš koksnes krāju un sagatavo nepieciešamos dokumentus.

Mežu apsekošana klātienē ir darbietilpīgs un dārgs process, kas prasa daudz laika jo īpaši tad, ja jāapseko lielas teritorijas grūti pieejamās vietās. Šis ir iemesls, kāpēc tiek meklēti veidi, kā padarīt procesu pēc iespējas efektīvāku. Pēdējās desmitgades laikā ir krietni attīstījušās tehnoloģijas, kas palīdz veikt dažādus ar mežsaimniecību saistītus mērījumus ‒  valdošo koku sugu noteikšanu mežaudzēs, koku vecuma, augstuma aplēses, meža nogabalu jeb mežaudzes platības noteikšanu, neatrodoties mežā.

Meža vērtēšana attālināti ir pētīšanas procesā

Zinātniskie pētījumi par attālinātu meža apsekošanu norisinās vairākos virzienos, vērtējot iespējas pielietot dažādas tehnoloģijas vai to kombinācijas ar mērķi sasniegt maksimālo datu precizitāti, vienlaikus nezaudējot ekonomisko efektivitāti. Pirmkārt, ir jāmin augstas izšķirtspējas attēli un aerofotogrāfijas, kas iegūti no gaisa vai kosmosa. Otrs virziens ir hiperspektrālo optisko sensoru izmantošana no gaisa vai kosmosa. Trešais virziens ir LIDAR lāzerskenēšana no gaisa – lidmašīnas vai drona. Ceturtais virziens ir vidējas izšķirtspējas satelītattēli no mākslīgajiem zemes pavadoņiem jeb satelītiem, piemēram, Landsat, Sentinel vai Spot, kur precizitāti palīdz uzlabot secīga attēlu jeb laikrindas analīze.

Katrai no metodēm ir savas priekšrocības un trūkumi. Raugoties globāli, pirmajām trim ir raksturīga augsta datu precizitāte, tomēr to izmaksas ir augstas. Satelītattēli jau šobrīd tiek plaši izmantoti dažādu mežsaimniecības uzdevumu veikšanai, jo spēj efektīvi aptvert lielas teritorijas. Turklāt datu atjaunošanas intensitāte ir arī daudz augstāka nekā citām minētajām datu vākšanas metodēm, jo satelīti pārvietojas ar noteiktu regularitāti. Monitoringa  regularitāte dod iespējas vērtēt izmaiņas laika griezumā. Satelītu dati ir arī pieejamāki – piemēram, Landsat attēli ir iegūstami bez maksas. Lai arī kāda datu iegūšanas metode ir izvēlēta, nepieciešamas zināšanas un arī ievērojams darbs, lai apstrādātu iegūtos datus. Tas ir darbietilpīgs process.

Vērtēšana attālināti var būt neprecīza

Kā redzams, ideju jauno tehnoloģiju izmantošanā netrūkst, taču daudzos gadījumos tās ir pilnveidojamas, lai būtu pielietojamas praktiski. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir pāragri paļauties tikai uz attālināti veiktu meža taksāciju. Otrs iemesls ir saistīts ar uzticēšanos tikai attālināti iegūtiem datiem. Nesen raidījumā «DeFacto» bija redzams sižets par šobrīd tiesas ceļā risinātu strīdu starp kādu Kurzemes bioloģisko zemnieku saimniecību un Lauku atbalsta dienestu par izmaksātajiem platībmaksājumiem. Dienests attālināti veiktā pārbaudē secināja, ka nezāles zemnieku saimniecības griķu laukā pārsniedza pieļaujamo normu, tāpēc pieprasīja atmaksāt atbalsta maksājumu. No sižeta var noprast, ka tiesvedības varētu arī nebūt, ja apsekošana būtu veikta klātienē.

Nobeigumā jāuzver, ka attālinātas izpētes tehnoloģiju izmantošana būtiski atvieglo taksatoru – meža inventarizācijas veicēju – darbu. Tās palīdz apkopot informāciju par meža audzēm grūti pieejamās vietās. Tehnoloģijas lieliski paveic tehniskos uzdevumus: ievāc datus no gaisa gan par atsevišķiem kokiem, gan par visu mežu. Taču tikpat svarīga ir kvalitatīva iegūto datu apstrāde, kā arī fiziska meža apskate dabā, kur pieredzējuša eksperta skats ir neaizvietojams. Šīs tehnoloģijas ir ieviestas salīdzinoši nesen, un paies labs laika sprīdis, līdz tās pilnībā tiks adaptētas nozares vajadzībām, garantējot drošticamu datu ieguvi.

Kristaps Grietiņš, SIA «Ziemeļlatvijas mežsaimnieks» valdes loceklis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.