Vai spēsim novērtēt mums dotās iespējas

Kristaps Ceplis, biedrības «Zaļās mājas» vadītājs un Latvijas koka būvniecības klastera izpilddirektors, analizējot koka būvniecības perspektīvas: «Jāņem vērā šobrīd pasaulē valdošā «zaļā domāšana».

Koka mājas viennozīmīgi ieņem līderpozīcijas veselīgas dzīves telpas jomā, neatpaliekot arī izturībā no tērauda vai betona, turklāt koks ir arī vienīgais nopietnais būvmateriāls, kas dabā pats atjaunojas. Latvijā augošo koku koksne ir īsti piemērota būvniecībai un pieejama  lielā apjomā. Tas viss ir priekšnosacījums, lai mūsu koka būvniecības produkti būtu pieprasīti un konkurētspējīgi.

Latvijā ir apmēram 100 uzņēmumi, kuri attīsta koksnes produktu pielietojumu būvniecībā, ražojot koka mājas un koka konstrukcijas, sākot ar nelielām dārza mājiņām, nopietnām ģimenes mājām un beidzot ar sarežģītiem koka tiltiem, daudzstāvu koka ēkām un koka ražošanas kompleksiem.

Mēs esam maza valsts, nevaram konkurēt ar robotizētām rūpnīcām, bet mums ir sava niša – spējam konkurēt ar cenu lielajos tirgos un varam paveikt nestandarta projektus ar īpašu pieeju klientam. Pēc Latvijas koka ražojumiem ir pieprasījums ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē, piemēram, Antarktīdā, kur arī ir uzstādīta zinātniskā izpētes stacija, kuras konstrukcijas izgatavotas Latvijā no vietējā skujkoka. Vairāk nekā 70% koka māju un konstrukciju eksportējam uz ārzemēm, pārsvarā – Skandināvijas valstīm, īpaši uz Norvēģiju un Zviedriju. Mūsu būvobjekti ir Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Gruzijā un citviet.  Līdz ar to nav jautājums, vai mēs varam konkurēt.  Jautājums ir –vai mēs paši – pakalpojuma pircēji, ieskaitot privātpersonas, valsts un pašvaldību struktūras, Latvijā beidzot sapratīsim koka iespējas un vajadzību to izmantot. Tas ir vienīgais lielākais izaicinājums šobrīd.

Lai arī plašāku koka arhitektūras izmantošanu bremzē sabiedrībā valdošie stereotipi, tie palēnām tiek izskausti. Piemēram, viens no spilgtākajiem mītiem ir tāds, ka koks ir īpaši ugunsnedrošs un liesmās tiek degradēts ātrāk nekā citi materiāli, bet šis mīts jau ir apgāzts ar pierādījumiem – koks deg, bet to dara prognozējami, un pareizas būvniecības tehnoloģijas degšanas risku spēj samazināt būtiski.

Lai arī ir sajūta, ka koka būvniecība tikai tagad sāk attīstīties, Latvijā tā ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi un arī pēdējās desmitgadēs koks ir plaši pielietots, piemēram, privātmājās. Atšķirīga situācija gan ir daudzstāva un publisko ēku projektos – šajā nišā Latvijas pionieri koksnes izmantošanā būvniecībā ir vadošie mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumi – AS «Latvijas valsts meži» un AS «Latvijas Finieris», kuri demonstrē to, ko spēj paveikt Latvijas arhitekti, inženieri un celtnieki. Latvijā pēdējā laikā ir tapuši vairāki spilgti, moderni koka būvniecības piemēri – sākot ar ražošanas ēkām, hallēm, degvielas uzpildes stacijām, biroju mājām un beidzot ar bērnudārziem un tiltiem. Ja tiktu ieviests kāds īpašs «Koka galvaspilsētas» tituls, šobrīd noteikti būtu izceļama Jelgava ar Pasta salu, estrādi, slidotavu, tiltiņiem, ražotājiem, kas ražo sarežģītu konstrukciju tiltus, koka kopnes, dažādus koka produktus eksportam. Jelgavā tuvākā laikā tiks atklāta AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Zemgales reģiona klientu centra ēka. Analoga LVM klientu centra ēka Dundagā tika nodota ekspluatācijā 2016. gadā, konkursā «Latvijas būvniecības gada balva 2016» iegūstot pirmo vietu nominācijā «Koka būve».  Lielisku koka modernās būvniecības piemēru rāda arī Ogre, kur tikko atklāta Centrālās bibliotēkas divstāvu pasīvā koka ēka ar nulles enerģijas patēriņu.