Lai arī pēc statistikas datiem 2013. gadā Latvijā reģistrēti 10,7 tūkstoši zirgu, tomēr salīdzinot ar 2012. gadu, kad to skaits sasniedza 10,9 tūkstošus, novērojama samazināšanās.
Zirgiem bagātākie ir Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jelgavas, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Ozolnieku, Tērvetes, Tukuma un Vecumnieku novads. Lielākā daļa no zirgiem dzīvo lielās zirgaudzētavās.
Zirga pakalpojums Eiropā nav aizmirsts
Zirgaudzētavās audzētie īpatņi pārsvarā domāti sportam un izklaides industrijai. Pavisam retos gadījumos zirgus mūsdienās sastapsim nelielās lauku sētās. Tur kādreiz neaizstājamo palīgu, smagajos lauka un meža darbos, aizstājis traktors. Pagājušajā gadsimtā, sevišķi pirmā pasaules kara laikā, zirgus izmantoja vagonešu un truļu vilkšanai pa šaursliežu dzelzceļiem. Mūsdienās, kad zirgs līdzīgi, kā siena gubiņas ir kļuvis par ārkārtīgi retu ainavas elementu, svarīgi ir censties apzināt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēl izmanto zirga pakalpojumus. Zirga pakalpojums nav aizmirsts Eiropā. Vācijas tirgotāji piedāvā speciālas zirgam piekabināmas kokmateriālu transportēšanas ragaviņas, kurās var nostiprināt kokmateriālus. Iespējams, ka kāds no Eiropas Savienības fondiem atbalsta arī kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu – tajā skaitā lauku un mežu apsaimniekošanu ar zirgu. Zirgkopības speciālists, asociētais profesors Guntis Rozītis savā ziņojumā par zirgkopības nozari uzsver, ka attīstību kavē nacionālā lobija neesamība ES institūcijās, sadarbības trūkums starp audzētājiem, apgrozāmo līdzekļu trūkums un augstas izmaksas, sarežģīta robežas šķērsošana uz NVS valstīm, kvalificētu speciālistu trūkums, tirgū esošie nekvalitatīvie zirgi un sliktais lauku ceļu stāvoklis
Zirgs palīdz meža darbos
Viens no retajiem, kurš ar savu zirgu dodas meža darbos ir Amatas novada Skujenes pagasta meža īpašnieks Imants Ramans. Viņš savulaik ar zirgiem strādājis Priekuļu selekcijas institūtā. Aizejot pensijā tradīciju un zirglietas paturējis. Ir arī zirgs. «Ar rokām materiālus no cirsmas neizstiepšu. Zirgs ar ragavām ir liels atbalsts,» skaidro meža īpašnieks. Attālums no cirsmas līdz autoceļa krautuvei apmēram 300 metru. Imants Ramans atklāj, ka dienā var pievest līdz 10 kubikmetriem sortimentu. Papīrmalka un sīkbaļķi sakrauti glītās grēdās. «Tas viss roku darbs, nav jau nekāda izkrāvēja vai iekrāvēja. Koku galotnes vedu uz mājām, būs malka. Nav jau tālu, kādi 3 kilometri. Pārējos materiālus pārdodu uzpircējiem pie ceļa,» par savu darba organizāciju stāsta Imants Ramans.
Raimonds Mežaks, mežkopis