Zemkopības ministrs iepazīstas ar meža nozares attīstības iespējām

12.jūnijā notika Zemkopības ministra Kaspara Gerharda tikšanās ar meža nozares pārstāvjiem.

Tās laikā tika apmeklēta AS «Latvijas valsts meži» kokaudzētava «Podiņi»,  kas ir lielākā kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu kokaudzētava pasaulē, tika uzklausīta informācija par Meža pētīšanas stacijas darbu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» zinātnieku pētījumiem meža selekcijā, tika veikta zema sākotnējā biezuma egļu audzes apskate Kalsnavā un vienas no Latvijas lielākajām kokzāģētavām – «AKZ» apmeklējums Aizkrauklē.

Ministrs dodas uz mežu

Izbraukuma vizītes laikā tika diskutēts par iespējām izmantot zinātnisko pētījumu rezultātus par meža selekciju un ar mazāku kociņu skaitu veidoto stādījumu izmantošanu produktīvāku, kvalitatīvāku mežaudžu veidošanai, klimata pārmaiņu ietekmi uz meža audzēšanas ciklu.

Kokzāģētavas apmeklējuma laikā tika apspriestas kokrūpniecības attīstības tendences un izmaiņu ietekme uz pieprasījumu pēc mazāka izmēra koksnes sortimentiem.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: «Apskatot mežu, redzot reālo situāciju dabā, nevis sēžot pie rakstāmgalda, ir vislabākā iespēja saprast, kādas darbības ir, un kādas nav, labas meža audzēšanai. Mēs atrodamies situācijā, kad 60 gadu garumā ir veikts meža selekcijas darbs, mežzinātnieki ir nākuši ar rekomendācijām meža audzēšanai, kas atšķiras no iepriekš piekoptās prakses, un iesaka veidot mežaudzes ar zemāku sākotnējo biezumu, kā arī veikt intensīvāku audžu kopšanu, klimata izmaiņas nosaka to, ka mežaudzes jāaudzē tā, lai tās būtu noturīgākas pret klimata ekstrēmiem, Meža nozares organizācijas ir vienojušās par mērķi, līdz 2050. gadam palielināt Latvijas mežaudžu ražību par 25%, kas nozīmē, gan ražīgākas mežaudzes, gan vairāk piesaistītas ogļskābās gāzes, gan vairāk skābekļa ko elpot, gan labāku labklājības līmeni Latvijā. Ņemot vērā šos apsvērumus ir pienācis laiks veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā stimulējot meža īpašniekus vairāk stādīt mežu izmantojot augstvērtīgu stādāmo materiālu vienlaikus dodot viņiem lielāku brīvību pieņemot lēmumus par sava meža apsaimniekošanu.»

Runājot par kokrūpniecības attīstības tendencēm, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja: «Latvijas kokrūpniecība šobrīd ir ne tikai gājusi līdzi pasaules tendencēm, bet arī savā modernizācijā un profesionalitātē atsevišķās jomās apsteigusi gan skandināvus, gan vāciešus, gan britus.

Citādi arī nevaram, jo pēc neatkarības atgūšanas bija jāiegūst pozīcijas tirgos, kuros konkurenti darbojušies daudzus gadu desmitus. Tāpat ik gadu ir jāpalielina algas, tādēļ rūpniecībā darboties ar novecojušām metodēm vairs nevar. Pasaulē augstu vērtē koksnes produktus, bet tiem ir jāatbilst mūsdienu prasībām, piemēram, daudzstāvu apbūve ir iespējama tikai ar līmētu produktu. Tas arī izraisījis izmaiņas ražošanas tehnoloģijās un prasībās pēc izejmateriāla, piemēram vispieprasītākie ir vidēja resnuma zāģbaļķi, savukārt par resniem zāģbaļķiem ne tikai vairs netiek maksāts vairāk, bet pat vienā brīdī tos atsakās pirkt.»

Vairāk par tikšanās laikā diskutēto lasiet nākamajos Meža Avīzes numuros.

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.