Vai jāaizliedz mežizstrāde pavasarī?

 

Šā gada martā kāda nevalstiska organizācija iniciējusi parakstu vākšanu par meža izstrādes darbu aizliegšanu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Šādu aktivitāti sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv uzsākusi Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Marta beigās bija savākti jau gandrīz 1000 paraksti.

Iniciatīvas autori uzskata, ka katru gadu valsts mežos mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Meža izstrāde apdraud arī tās putnu sugas, kuru ligzdas netiek izpostītas, piemēram, melno stārķi. Tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina Latvijā noteikt vispārēju meža izstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Lai noskaidrotu dažādu ar mežu saistītu sabiedrības grupu viedokli, «Meža Avīze» veica nelielu aptauju.

Didzis Dālmanis, SIA «Meždaris Plus» valdes priekšsēdētājs:

«Šādu ierosinājumu vērtēju ļoti negatīvi. Daudzus meža izstrādātājus visticamāk gaida bankrots. Kurš mums maksās par 3 mēnešu dīkstāvi? Maksājam kredītu par meža mašīnām – bankas jau negaidīs.  Pats ilgākais, ko varētu izturēt, ir vienu mēnesi ilga dīkstāve.

Valsts mežos izstrādājam krājas kopšanas cirtes. Ja šādas aplamības stātos spēkā, mums, protams, normatīvi būtu jāievēro. Nesaprotu, kā 12 mēnešu izstrādes apjomu mēs varētu izpildīt 9 mēnešos. Ja reiz mežā ir aizsargājami putni, tad tiem jāveido mikroliegumi.

Manuprāt, šādi meža izstrādes ierobežojumi piemēroti aizsargājamām teritorijām, ne saimnieciskajiem mežiem. Lietderīgāk būtu, ja dabas draugi meklētu melnos stārķus, veidotu mikroliegumus, sevišķi privātajos mežos, nevis nodarbotos ar aplamību ierosināšanu. Liela daļa mežu ir saimnieciski ietekmēti. Kā gan putni spēja izdzīvot līdz šim? Ja noteiks pārejas periodu, tad diemžēl nevarēsim iegādāties jaunu meža tehniku un nevarēsim izpildīt prasības, lai varētu strādāt valsts mežos. Darbiniekiem nāksies meklēt citu darbu, varbūt pat pārkvalificēties.»

Guntars Dolmanis, meža īpašnieks:

«Normālā pasaulē meža izstrādi pavasarī ierobežo. Optimāls variants ir, ja vasarā saimnieks dara lauku darbus, bet ziemā meža darbus. Pieņemot šādus ierobežojumus, problēmas būs meža izstrādes firmām.

Domāju, ka putniem pavasara darbi mežā traucē. Piemēram, ligzdā uz olām sēž mazais ērglis, bet tad sākas meža izstrādes darbi. Putns ligzdu pamet. Garām lido vārna, pamana olas un tās apēd.

Tomēr dabā nav tā, ka putni ligzdo tikai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Jūnija otrajā pusē daudzi jau beiguši ligzdot un meža darbus teorētiski varētu atsākt. Tomēr ir sugas, piemēram, krūmu perētāji ķauķi, kas ligzdo augustā. Dabā nekas nav viennozīmīgs, katrai sugai savas prasības. Šī problēma noteikti ir diskutējama.»

Maija Grandāne, sugu un biotopu eksperte, meža īpašniece:

«Es domāju, ka iniciatīvu par meža izstrādes aizliegšanu pavasarī vajag atbalstīt. Zinu, ka līdzīgi ierobežojumi jau ir Igaunijā. Ne man, ne arī maniem radiniekiem pavasarī un vasarā nenāk ne prātā doties uz mežu un zāģēt kokus. Atskatoties vēsturē redzam, ka pavasarī zemnieki gāja uz lauka, lai sētu. Vasarā sējumus kopa, bet rudenī ievāca ražu. Kad lauka darbi bija padarīti, klāt bija ziema un varēja doties uz mežu zāģēt kokus.

Vilis Lācis savā slavenajā romānā «Zvejnieka dēls» bija aprakstījis, ka pat zvejnieki ziemā neiet jūrā, bet gan iesaistās meža darbos. Grūti iedomāties, ka kāds pavasarī, sulu laikā, zāģē, piemēram, bērzus. Pie tam zināms, ka pavasarī daudzi ceļi ir neizbraucami, meža izstrādes procesā veidojas risas.»

Ieva Mārdega, ornitoloģe:

«Protams ka mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā ir ļoti svarīgs – gan Latvijas parasto, gan reto putnu aizsardzībai. Šis ierobežojums pasargātu ne tikai putnus, bet arī zvērus, kam šajā laikā ir mazuļi. Pilnībā atbalstu.»

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.