Vai ir iespējama gudrāka dabas aizsardzība?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 4. oktobrī notika pirmā darba grupas sanāksme, lai risinātu sasāpējušo jautājumu par kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Jautājums skar gan Latvijas iedzīvotājus, gan dabas aizsardzības sistēmu un diezgan lielā mērā arī valsts budžetu.

Vispirms skaidrības labad jāuzsver, ka Latvijā ir apmēram 135 tūkstoši meža īpašnieku, kas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nodarbojas ar mežsaimniecību atbilstoši saviem mērķiem, zināšanām un iespējām – koksnes ieguvei, ainavai, dabas vērtību sargāšanai, rekreācijai, protams, ievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības, vai arī nesaimnieko nemaz. Meža īpašnieki nevēlas saņemt no valsts plānā budžeta nevienu centu kompensācijās, ja viņiem ir iespēja saimniekot atbilstoši Meža likumam un citiem likumiem, t.sk. ievērojot dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, maksāt ienākumu un zemes nodokļus valsts un pašvaldību kasēs, un turpināt radīt sabiedrībai tik vajadzīgās vērtības, ko sniedz produktīva mežsaimniecība – koksne, CO2 piesaiste, gaisa un ūdens kvalitāte, sēņošanas, ogošanas, atpūtas iespējas, darba vietas, dzīvotnes tai dzīvās dabas daļai, kura spēj pastāvēt šādos daudzfunkcionālos mežos, utjp. Taču, ja sabiedrība uzskata, ka kādas īpašas dabas vērtības ir sargājamas ar paņēmieniem, kas rada īpašniekam zaudējumus, tad sabiedrībai kopā par to ir jāsamaksā.

Septembra publikācijas Latvijas vēstnesī: Valsts meža dienesta paziņojumi par mikroliegumu izveidi ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, jeb saimniekošanas tiesību atsavināšana: 3.09. Zalves pagastā, 4.09. 5.15 ha Skultes pagastā, 4.09. Sakstagala pagastā, 5.09. Jaunpils pagastā;  10.09. Viesatu pagastā, 10.09. Bārbeles pagastā, 11.09. Zantes pagastā, 11.09. Sakstagala pagastā; 17.09. Kalētu pagastā, 17.09. Viesatu pagastā, 17.09. Zaņas, Kursīšu pagastos, 17.09. Vītiņu pagastā; 18.09. Praulienas pagastā, 25.09. Viesītes pagastā, 26.09. Drustu pagastā, 30.09. 4.53 ha Siguldas pagastā.

Dāsns ir bijis mikroliegumu birums septembrī vien… Katru otro dienu zemes īpašniekam pēkšņi tiek atņemtas tiesības saimniekot savā zemē, kā viņš to ir darījis nu jau gadu desmitiem vai kopš īpašuma ieguves. Kas īsti notiek?

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMIB) jau gadiem zvana trauksmes zvanu par netaisnību, kāda tiek vērsta pret Latvijas iedzīvotājiem, kas saimnieko savos īpašumos. Diemžēl kopš ekonomiskās krīzes šis neērtais jautājums nav ticis risināts. Nav risināts, jo dabas vērtību mums ir tik daudz, ka, ja visu pēc kārtas gribam sargāt, tad mēs to vienkārši nevaram atļauties. Arī tāpēc, ka mežsaimniecība un kokrūpniecība ir mūsu ekonomikas nozīmīga daļa, un zaudējumi, kas rastos, būtu nesamērīgi un valsts budžetam nepaceļami. Līdzībās runājot, tas būtu tā kā iet veikalā iepirkties, bet kasē sakām, ka naudas, ar ko samaksāt par precēm nav. Kā mēs to saucam? Tas ir tas, kas šobrīd notiek ar mikroliegumu veidošanu. Vides nevalstiskās organizācijas ar vides eksperta sertifikātu rokās, it kā pārstāvot sabiedrības intereses, iet svešos īpašumos, atrod putnu sugu, kam MK noteikumi paredz veidot mikroliegumu un gatavo iesniegumu Valsts meža dienestam (VMD). VMD, sekojot noteikumos rakstītajai kārtībai, ar dažiem izņēmumiem izveido mikroliegumu, tādējādi zemes īpašniekam faktiski atsavinot saimniekošanas tiesības. Ir skaidrs, ka īpašas un ļoti retas dabas vērtības ir jāaizsargā, un ir skaidrs, ka, ja īpašums tiek aprobežots sabiedrības interesēs, tad sabiedrībai par to būtu no saviem maciņiem jāsamet, lai kompensētu zaudējumus īpašniekam. Bet tā kā sabiedrībai ir citas akūtākas prioritātes nekā atlīdzināt dažiem simtiem zemes īpašnieku tās vērtības, ko viņi savā īpašumā ar savām zināšanām, darbu vai kredītiem bankās ir radījuši, tad nu vienīgais maksātājs par šīm sabiedrības interesēm ir pats īpašnieks. Tā teikt – pats vainīgs, ka apsaimniekoji savu mežu tā, ka tajā patīk mitināties īpašām dabas vērtībām. Lai gan normāli būtu, ja meža īpašnieks var droši plānot savas saimniecības attīstību, nebaidoties no minētajiem riskiem. Šeit atbildība ir jāuzņemas atbildīgajām valsts iestādēm, kas ilgstoši nav risinājusi šo pretrunīgo situāciju vai nu grozot nosacījumus vai nodrošinot adekvātas kompensācijas.

Rezumējot, pirmkārt, mežsaimnieki vēlas nodarboties ar mežsaimniecību un radīt sabiedrībai vērtības, nevis prasīt kompensācijas. Otrkārt, ja īpašniekam rodas zaudējumi saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, tad tie ir adekvāti jākompensē gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām. Treškārt, ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām īpašās dabas vērtībās ir sargājamas uz līguma pamata, pusēm vienojoties par saimniekošanas nosacījumiem un kompensācijas apmēru, kas ļautu ilgākā laika posmā saglabāt meža daudzfunkcionalitāti.

Uzziņai:

MK noteikumi Nr. 940 Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu: Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas pirmo daļu. Atbildīgā institūcija (ārpus īpaši aizsargājam teritorijām – Valsts meža dienests) 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemti eksperta vai, ja nepieciešams, cita speciālista ieteikumi, kas atbalsta mikrolieguma izveidošanu, nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai un zemes īpašniekam. Atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtē pašvaldības un zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.

Mk noteikumi Nr. 891. Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru. Kompensācijas apmērs: 6.2. meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā; 6.2.1. ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, – 157 € par hektāru;  6.2.2. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, – 157 € par hektāru; 6.2.3. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē, – 128 € par hektāru; 6.2.4. ja aizliegta koku ciršana kailcirtē, – 43 € par hektāru.

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Viens Komentārs par Vai ir iespējama gudrāka dabas aizsardzība?

  1. Anita Biseniece

    LMĪB ir viena nevalstiski un nepatriotiski domājoša organizācija, kura visu laiku kliedz, cirst, cirst, cirst, aizsargāt nevajag, aizsargāšana jāaizliedz! Savā kliegšanā tā taču ir nonākusi pretrunā ar valsts likumdošanu, kas skaidri pasaka- šīs un šis mums mežā ir vērtīgākas vērtības par koksnes kubiem. Beidzot vajadzētu uzzināt MK noteikumus, ka par šīm teritorijām nākas ikgadēja kompensācija, un beigt demagoģiski, muļķīgi klaigāt un pa kluso gāzt nost lielo putnu ligzdas, kā dara man zināmi ļoooti patriotiski bļaujošie meža īpašnieki.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *