Vai atmiņa par «Zelta čiekurs» 2020. gada balvas laureātiem paliks tikai ētera vēsturē?

Šogad «Zelta Čiekurs» oficiālā ceremonija un sumināšanas pasākums nenotika.

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un COVID–19 pandēmijas rezultātā piemērotajiem pulcēšanās un pasākumu rīkošanas ierobežojumiem, sadarbībā ar Zemkopības ministriju un «Zelta Čiekura» organizatoru darba grupu, tika pieņemts lēmums, ceremonijas vietā veidot dokumentālu, populārzinātnisku mākslas filmu, kuru pārraidīs 22. februārī kanālā «ReTV».

Materiāli par apbalvošanu nav publiski pieejami

Lai gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 265 «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai» meža nozares izcilāko profesionāļu godināšanai – meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» pasniegšanas norises nodrošināšanai (informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam) paredzēja pietiekami lielu finansējumu –  37 000 euro, līdz šim «Meža avīze» nav saņēmusi publicēšanai piemērotus materiālus. Tie pēc filmas demonstrēšanas nav pieejami arī internetā. Cerēsim to labāko, ka projekta autoriem un organizatoriem nekas nekait un drīz saņemsim materiālus ar suminātajiem un laimīgajiem balvu ieguvējiem, kuru sumināšanas un apsveikšanas balvu kopvērtība sastādīja 33 700 eiro. Šo svinīgo brīdi labprāt publicēsim avīzes slejās.

Filmas režisorei – Una Rozenbauma, Filmas producentam – SIA 3K Management, kā partneriem, kā arī SIA 3K Studija, kas nodrošināja filmas koncepcijas izstrādi, producēšanas pakalpojumus, skaņu celiņa izstrādi un filmas montāžu sadarbībā ar SIA «Rozenbauma un māsas», kas nodrošināja filmas «Zaļais zelts» scenārija izstrādi, režiju, filmēšanas procesu, skaņošanu un montāžas, pēcapstrādes pakalpojumus kā arī SIA Vidzemes televīzija – filmas publiskai demonstrēšanai televīzijas kanālā «ReTV» un www.retv.lv novēlam labu veselību un lūdzam informāciju piekļuvei citiem masu medijiem, kā arī publiski pieejamu internetā, jo arī citi masu mediji vēlētos, gan bez maksas, sumināt apbalvotos meža nozares ļaudis savās slejās.

«Zelta čiekurs» 2020 gada balvas ieguvējus sveic kolēģi

Balvas ieguvuši Meža fakultātes mācībspēki Ziedonis Sarmulis un Aleksejs Nipers.

Šogad balvu nominācijā «Par mūža ieguldījumu», kā arī piespraudi priežu sēkliņas formā saņēma Meža fakultātes Mežizmantošanas katedras asociētais profesors (Emeritus) Ziedonis Sarmulis un balvu nominācijā «Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā» piešķīra Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošajam pētniekam, Meža izmantošanas katedras viesdocentam Aleksejam Niperam.

Ziedonis Sarmulis

Asociētais profesors (Emeritus) Meža fakultātē strādā kopš 1969. gada un savas darba gaitas uzsācis kā vecākais inženieris, bet no 1971. gadā ieņēma zinātniskā asistenta amatu. Pedagoģisko darbu uzsāka 1981. gadā, un kopš tā laika ir mērķtiecīgi virzījis savu karjeras izaugsmi, vadījis Meža izmantošanas katedras kolektīvu, veicinājis katedras pedagoģisko, zinātnisko attīstību un sabiedriskās aktivitātes.

Z. Sarmulis ir izstrādājis vairāku studiju kursu programmas un vada studiju kursus maģistra studiju programmā, konsultē diplomandus un maģistrantus, kā arī pašlaik vada promocijas darbu par skuju koku celmu ieguves un transportēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem. Kopš 2014. gada Z. Sarmulis iesaistās Erasmus+ programmā un vada studiju kursus arī ārvalstu studentiem. Nozīmīgs darbs tiek ieguldīts studiju kursu prezentācijas materiālu sagatavošanā un aktualizācijā. Tāpat viņš ir devis nozīmīgu ieguldījumu mācību metodisko materiālu izstrādē. Savulaik stažējies arī Zviedrijā.

Paralēli docētāja darbam viņš izstrādāja un 2007. gadā aizstāvēja promocijas darbu «Priedes stumbra komerciālās daļas kvalitāte saistībā ar zarojumu», iegūstot inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu. Profesors iesaistās arī zinātniskās pētniecības darbā, regulāri piedalās dažāda mēroga zinātniskajās konferencēs, kā arī ir daudzu zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju autors un līdzautors. Publikācijas saistītas ar meža tehnoloģijām, apaļkoku kvalitāti un uzmērīšanu. Tās publicētas Latvijas un ārvalstu zinātniskos žurnālos, kā arī meža nozares izdevumos. Ir autors vai līdzautors virknei metodisko materiālu un arī piecām mācību grāmatām.

Tāpat aktīvi darbojies arī dažādās nozares un LLU darba grupās, ir bijis LLU Konventa loceklis, joprojām ir LLU Meža fakultātes Domes loceklis. 2010. gadā saņēmis Zemkopības ministrijas medaļu «Par centību».

«Jāatzīstas, jo vecāks es kļūstu, jo retāk staigāju pa mežu. Savukārt, kad biju jaunāks, tad staigāšana pa mežu vienmēr bijusi ar mērķi –  kopā ar studentiem prakses laikā un arī pētniecības darba nolūkos, lai ievāktu datus un izdarītu tehnoloģiskus novērojumus. Jau no mazām dienām man vienmēr bijusi vēlēšanās, ja kaut kas ir jādara, tad to vajag izdarīt kārtīgi un līdz galam,» tā Z. Sarmulis.

Turklāt Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis stāsta: «Universitātes kolēģi un studenti profesoru vērtē kā ļoti apzinīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku. Uz viņu vienmēr var droši paļauties. Ziedonis Sarmulis nekad neliegs savu padomu, kā arī atbalstīs jaunos kolēģus pedagoģiskā darba gaitas uzsākot.»

Aleksejs Nipers

Viņš pēta, kā motivēt cilvēkus rūpēties par apkārtējo vidi. Viņaprāt, būtiski elementi ir klimata politika, bioloģiskā daudzveidība un darbavietu radīšana reģionos.

«Mežs nav zelts, mežs ir kas vērtīgāks par to. Ko gan ar zeltu var izdarīt? Turklāt mežu var izmantot daudz vairāk funkcijām. Pēdējo simts gadu laikā gan cilvēks, gan ekonomika ir strauji attīstījusies. To mums palīdzēja sasniegt tas, ka mēs, cilvēki, sākām no zemes ņemt to, ko tā ir uzkrājusi miljons gadu laikā, kas ir nafta. Dedzinot naftu, kas principā satur sevī oglekli, kas bija zemē, tas aizgāja gaisā. Un tagad tas ogleklis gaisā – CO2 veidā – ir par daudz, tādējādi to vajag dabūt atpakaļ. Un, kā to dabūt atpakaļ? Loģiskākais, vienkāršākais un dabiskākais veids ir audzēt kokus, jo koks oglekli no gaisa paņem atpakaļ sevī un augsnē,» tā A. Nipers.

Tāpat vadošais pētnieks atklāj, ka izvirzīšana un balvas saņemšana šajā nominācijā bija liels pārsteigums.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.