SIA Troja ir viens no vadošajiem saplākšņa apstrādes uzņēmumiem Eiropā. Ar Atveseļošanās fonda finansējumu SIA «Troja» ir uzsākusi inovatīvu pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt hibrīdkompozītus, izmantojot polipropilēna (PP) matricu, lignīnu un saplākšņa slīpēšanas putekļus.
Projekts tiks īstenots uzņēmuma ražotnē Saulkalnē, Salaspils novadā, un tā ietvaros tiks veicināta jaunu, videi draudzīgāku materiālu radīšana, kas atbildīs gan ilgtspējības prasībām, gan palielinās Latvijas kokapstrādes nozares konkurētspēju.
Projekts, kas tiek īstenots no 2024. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 30. septembrim. Šis materiāls būs piemērots saplākšņa pārklāšanai un piedāvās paaugstinātu ūdens izturību, kas būtiski uzlabos koksnes produktu lietošanas īpašības.
Uzlabo energoefektivitāti
Uzņēmums ir uzsācis būtisku projektu, lai uzlabotu energoefektivitāti savā ražošanas ēkā Salaspils novadā. Projekts tiek īstenots ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda resursiem, kurā SIA «Troja» saņems līdzfinansējumu 584 000 eiro. Projekta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas, vienlaikus uzlabojot uzņēmuma ražošanas infrastruktūru.
Sagaidāmais primārais enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas būs 234,17 MWh gadā, kas sastāda 31% no pašreizējā patēriņa. Tas uzņēmumam ļaus ievērojami samazināt izmaksas, kā arī sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 44,03 tCO2 gadā. «Energoefektivitātes uzlabošana mums sniedz iespēju būt konkurētspējīgākiem tirgū, samazinot darbības izmaksas,» komentēja SIA «Troja» valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis.
Kokrūpnieki paaugstina koksnes pievienoto vērtību
Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss savā paziņojumā presei norāda: «Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā – Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.» Viņš norāda, ka saskaņā ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu «Pavasaris būs pavasarī», kokrūpniecībā ieguldījumi, ikgadu palielinoties, un ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad.
«Runājot par mūsu valsti un tieši kokrūpniecību, aktīvi iegulda privātais sektors – Latvijas Finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA un daudzi, daudzi citi. Publiskā telpā ir izskanējušas ziņas arī par Igaunijas investoru «Fibenol», kas Valmieras Industriālo parka teritorijā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām,» norāda Kristaps Klauss.
Viņš uzskata, ka, lai šie investīciju plāni piepildītos un uzņēmumi nākotnē varētu strādāt ar peļņu, ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība kokapstrādes sākumposmā – mežistrādē, norādot, ka valstij no savas puses jānodrošina ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība!
Vineta Kalve