Uzkož suņu un kaķu barību, un uzdzer alu

Spānijas kailgliemzis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis, kas kļuvis par visinvazīvāko gliemju sugu.

DAP Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Santa Rutkovska atklāj, ka Spānijas kailgliemezis Latvijā ienācis nejauši ar podotajiem stādiem. Pirmā atradne 2009. gadā konstatēta Talsu novada Pastendes ciemā.

Nozīmīgs kaitēklis dārzos

Iepriekšējā numurā jau vēstījām par jaunākajām invazīvajām sugām Latvijā, par kurām tika stāstīts Cēsu novada Vaives pagastā notikušajā seminārā, pasākumu projekta «Invalis» ietvaros. Viena no tādām ir Spānijas kailgliemezis. Pēc pamatizcelsmes tā ir Ziemeļspānijas un Rietumfrancijas suga. Sastopams mežos, pļavās, dārzos, dzīvžogos un dažādos mitrājos. Spānijas kailgliemezis ir līdz pat 14 centimetriem garš nakts dzīvnieks brūnā līdz oranžā krāsā. Lai arī kailgliemezis ir visēdājs, pamatā tas pārtiek no augiem, īpaši no tādiem, kuri satur vairāk cukura. Barībā izmanto arī dzīvnieku fekālijas, beigtus dzīvniekus, tajā skaitā beigtus vai savainotus gliemežus, arī suņu un kaķu sauso barību. Polijā novērots, ka Spānijas kailgliemezis apgrauž uz zemes vai krūmos ligzdojošo zvirbuļveidīgo putnu mazuļus.

Veidi kā ierobežot straujo izplatību

Pašlaik Latvijā konstatētas 66 Spānijas kailgliemežu atradnes. Katram ir iespēja ziņot par Spānijas kailgliemežiem, rakstot uz e–pastu: invazivs@daba.gov.lv Pēc informācijas saņemšanas uz atradni dosies speciālists, kurš noteiks vai atrastā īpatņa suga ir Spānijas kailgliemezis. Iespējams, ka sugai labāk patīk maigāks klimats, tāpēc Latgalē atradņu ir mazāk nekā citos Latvijas reģionos.

Kailgliemeža ierobežošanas pasākumi veicami līdz dēšanas sākumam – jūlija beigām, augustam un septembrim, kad tas izdēj līdz pat 500 oliņām.  Izplatīšanos veicina dabisko ienaidnieku trūkums. Ir dzirdēts, ka atsevišķos gadījumos kailgliemežiem uzbrukuši eži un pīles, tomēr stabilu dabisko ienaidnieku nav. Sugas priekšrocība ir gļotām klātais ķermenis, kas pasargā. Suga pārnēsā arī slimību ierosinātājus.

Dabai visdraudzīgākā apkarošanas metode ir īpatņu lasīšana ar rokām, agri no rīta vai vēlu vakarā. Var pielietot arī slazdus ar pievilinātāju. Uz dēļa vai kartona gabala novieto ēsmu –  pūstošus augļus, kaķu barību, kā arī uz pusēm pāršķeltu sugas brāli. Kad kailgliemeži ir sanākuši, tos savāc un iznīcina sadedzinot vai ievietojot 10 procentīgā sāls šķīdumā.

Spānijas kailgliemezim garšo alus. Kā jau cukura cienītāju, to viegli var ievilināt burkā ar saldo šķidrumu. Burku ierok augsnē, ielej alu un tam pievieno sāli. Kad gliemeži ir sakrituši, tos izvelk ārā un sadedzina. Kulinārijā izmantot šos gliemežus nav iespējams, pārāk gļotainā ķermeņa dēļ.

Publikācijā izmantotas Latvijas Lauku Konsultāciju Centra un Raimonda Mežaka fotogrāfijas, kā arī informācija no Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) (moquin-tandon, 1855) sugas izplatības ierobežošanas plāna.

Raimonds Mežaks, mežkopis