Upei vajag skābekli | Meža Avīze

Upei vajag skābekli

IMG_6211_cv

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību «Zaļā pēda» jūnija sākumā visus interesentus aicināja uz Smiltenes novadu. Tur bija plānots kopīgiem spēkiem turpināt atbrīvot Rauzas upi no apmēram 20 kubikmetru koku sanesumiem un upē ievietot akmeņus, kas veicinātu straujteču veidošanos. Līdzīgi pasākumi veikti arī iepriekšējos gados.

Palīdz izdzīvot retām sugām

Kā «Meža Avīzei» pastāstīja viens no pasākuma iniciatoriem, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors Jānis Pērle, lai nodrošinātu aizsargājamo gliemeņu, biezās perlamutrenes un ziemeļu upespērlenes izdzīvošanu, Rauzas upē izveidots dabas liegums. «Upē sastopamas lašveidīgās zivis – taimiņi. Lašveidīgo zivju klātbūtnei ir noteicoša loma gliemeņu vairošanās ciklā. Piemēram, ziemeļu upespērlenes savu vairošanos sāk jūlijā. Mātīte izdēj oliņas, kuras attīstās gliemenes žaunās. Oliņas pakāpeniski kļūst par glohīdijām jeb jaunajiem īpatņiem. Lai turpinātu savu attīstību, glohīdijas atdalās no mātes organisma un piestiprinās pie lašveidīgo zivju žaunām, un paliek tur līdz nākamā gada pavasarim. Kad pienāk pavasaris, tās atdalās un sāk patstāvīgu dzīvi.

Pārāk daudz drazu

Līdzīgi kā citās Latvijas vietās, arī Rauzas upē ir bebru aizsprosti. Tajos sakrājas ne tikai izgāztie krastmalu koki, bet arī smiltis un dūņas, kā arī cilvēku sadzīves atkritumi. Tādējādi ūdenī esošā skābekļa daudzums samazinās, līdz ar to ir apgrūtināta upē dzīvojošo organismu eksistence – kur skābeklis, tur dzīvība. Pavasara pali diemžēl nav tik intensīvi, lai veiktu upes pašattīrīšanu, tāpēc organizējam upju tīrīšanas talkas, kā arī slēdzam līgumus ar uzņēmējiem par atsevišķu upju tīrīšanu. Regulāri veicam bebru medības. Pēdējos gados redzams, ka bebru skaits tuvākajās upēs samazinās, jo mednieki ir aktīvi un iesaistās», stāsta Jānis Pērle. Pagājušajā gadā vien tīrīšanas talkās no upes izvākti apmēram 200 kubikmetri koksnes. Diemžēl koksne ir mitra un tās plaisās ir smilšu graudiņi. Šis faktors apgrūtina tās tālāku izmantošanu. Pēc Jāņa Pērles domām, viens no šādas koksnes izmantošanas veidiem varētu būt šķeldošana.

Upei jāpalīdz

Kad upe iztīrīta no kokiem un atkritumiem ,var sākt tajā ievietot akmeņus. Tas nepieciešams, lai ūdens sāktu mutuļot un pakāpeniski veidotos straujtece. Akmeņi kalpo, arī kā paslēptuve upes iemītniekiem. Straujteču veidošanai var izmantot no lauksaimniecības zemēm novāktos akmeņus.

Upju tīrīšana ir nopietns fizisks pārbaudījums, tomēr uz talku ieradušies pietiekoši daudz cilvēku, lai dienas plāni tiktu izpildīti. Lai veiktu upju tīrīšanu, nepieciešams atbilstošs apģērbs, darba cimdi, vairāki motorzāģi un, protams, traktors ar hidromanipulatoru un piekabi. Gadās, ka motorzāģis mitruma ietekmē pārstāj darboties, tāpēc uz upes tīrīšanas talku ieteicams ņemt līdzi vairākus. Pēc darba paveikšanas redzams, ka visi pasākuma dalībnieki ir gandarīti par labi paveikto darbu.

Pensionētais sporta pedagogs Jānis Siliņš atklāj, ka viņa dzimtā vieta ir Smiltene, un bērnībā nācis uz Rauzas upi makšķerēt. «Bērnībā šeit ķēru foreles, bet tagad to skaits samazinājies. Lai arī neplānoju šeit nopietni makšķerēt, mani interesē, lai bērnības upe atkal atgūtu dzīvību. Pavasara pali nespēj upes gultni iztīrīt, tāpēc mums ir jāiesaistās tās kopšanā,» ir pārliecināts Jānis Siliņš.

Rauzas upes sakopšanas talka tika organizēta kā vairāku secīgu upju tīrīšanas pasākumu noslēguma aktivitāte projektā «Upju atveseļošana Vidzemes ziemeļaustrumos».

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *