Tuvāk mežam

Rīdzinieks Juris Zalmanis uz dzīvi mežā pārcēlās pirms pāris gadiem.

Iepriekš viņš strādāja televīzijā, bet tagad apsaimnieko savu deviņus hektārus lielo meža īpašumu Ķekavas novada Baldones pagastā.

Maina nodarbošanos

Agrāk ierasto mazkustīgo  darbu pie datora un citām ierīcēm Juris nomainījis pret aktīvu darbu ar motorzāģi un krūmgriezi svaigā gaisā. «Biju noguris gan no Rīgas, gan sēdošā darba. Pēkšņi sajutu vajadzību piecelties un darīt kaut ko veselīgāku, kas prasa lielāku fizisku piepūli. Pirms dažiem gadiem izsolē nopirku kaimiņos esošo māju, pēc tam arī pašreizējo zemes īpašumu ar otru māju. Sāku interesēties par nopirkto mežu un sajutu vilinājumu tajā iedziļināties. Vispirms mācījos mežsaimniecības kursos Ogres tehnikumā, bet nesen iestājos LLU Meža fakultātē, kur studēju bakalaura programmā. Mana darba tēma saistīta ar lauksaimniecības zemju apmežošanu un CO2 piesaisti,» atklāj Juris Zalmanis.

Mājas remontam izmanto savus kokmateriālus

Ikdienā jaunajam saimniekam darba netrūkst ne sētā, ne mežā. «Māja veca, iepriekšējais īpašnieks īpaši par to nebija rūpējies. Lai arī jumts vesels, zem tā esošās konstrukcijas bojātas. Lai tās salabotu, jumts jānoņem. Arī saimniecības ēku vajadzētu atjaunot. Labi, ka ir mežs. Man ir gan jaunaudzes, gan vecāki koki, pārsvarā bērzi un priedes, bet ir arī egles, kļavas un citas koku sugas. Kokmateriālus mājas remontam varēšu iegūt no sava meža,» stāsta saimnieks.

Darba netrūkst jebkurā gadalaikā

Īpašumā ir meliorācijas grāvji, kuri izkopti. Nozāģētos kokus saimnieks pārdevis. Veiktas arī nelielas intensitātes krājas kopšanas cirtes. Ciršanas atliekas saglabātas, lai samazinātu pārnadžu risku. Mežā aug vairākas kļavas, kuras Juris izmanto malkai.

Ziemā Juris vairāk laiku veltī jaunaudžu kopšanai, grāvju tīrīšanai un lielo koku gāšanai, sevišķi, ja kādu bojājuši kaitēkļi vai nogāzis vējš. Pavasarī saimnieks parasti apmežo kādu neizmantoto gabalu. «Nesen nozāģēju 0,6 hektārus ar blīgznām. Tās nav pašas labākās sugas mežsaimniecībai. Vēlos tur audzēt egles un bērzus. Grūti prognozēt, kura suga nākamgad labāk ieaugs. Pagājušā gada pavasarī stādītās egles cieta no sausuma, savukārt bērzi ieauga diezgan labi. Šoziem var redzēt, ka dažiem ir dzīvnieku bojājumi. Tiklīdz tie pāraugs zālaugus, tad riski samazināsies,» ir pārliecināts Juris. Līdzīgi, kā daudzās citās vietās, arī Jura mežā redzamas snieglieces un snieglauzes. Daļa bērzu noliekti vairāk kā 30 grādu leņķī un atpakaļ vairs neatlieksies. Priežu jaunaudzēs daļu kociņus slapjais sniegs un ledus nolauzis. Tomēr saimnieks daudz nebēdā. «Bez bojājumiem neiztikt. Paskatījos priežu jaunaudzi. Tā nebija kopta un tajā bija gan perspektīvas nākotnes priedes, gan atpalikušie koki. Vairāk nolauztas bija atpalikušās. Žēl ir, bet, tāda ir daba. Veicot jaunaudžu kopšanu visgrūtāk ir tajās vietās, kur blakus aug nesaderīgas sugas, piemēram, priede un bērzs, bet abi koki ir veselīgi un perspektīvi. Tad nu jāgudro, kuru zāģēt un kuru atstāt, vai arī uz kādu laiku atstāt visu kā ir. Varbūt daba izdarīs savu izvēli par labu kādai no sugām,» secina Juris.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.