Trīsdesmit sešu gadu laikā top 9000 karotes | Meža Avīze

Trīsdesmit sešu gadu laikā top 9000 karotes

sietkovskis-1_cv

Kokamatnieks Arvīds Sietkovskis savā viensētā Ilūkstes novada Šēderes pagasta «Ilzes» ierīkojis koka izstrādājumu muzeju, ko nosaucis par Karošu muzeju.

«Kā viens cilvēks visu to ir iespējis?» – šāds jautājums neviļus var ienākt prātā, aplūkojot neparasto kolekciju. Ekspozīcija, neapšaubāmi, ir unikāla. Ne velti 2010. gadā Daugavpils un Ilūkstes novadu jaunieši karošu meistaru ierindoja starp savu novadu septiņiem brīnumiem.

Jaunieši vērtē augsti

2010. gadā Daugavpils un Ilūkstes projekta «7 Wonders» ietvaros norisinājās jauniešu starptautiskās apmaiņas pasākums kopā ar Turcijas Mardin reģiona jauniešiem, kurā tapa starptautiskās jauniešu iniciatīvas laikā radīta filma «7 Wonders».

Filmā tika apkopoti Daugavpils un Ilūkstes novada, kā arī Mardin reģiona septiņi brīnumi, kurus jaunatne projekta laikā meklēja savos reģionos. Kā Daugavpils un Ilūkstes novada septiņi brīnumi tika atzīti karošu meistars Arvīds Sietkovskis, Līksnas katoļu baznīca, Nīcgales Lielais akmens, dabas parki «Daugavas loki» un «Dvietes paliene», Bebrenes muiža ar kompleksu un leģenda par Subates Luterāņu baznīcas zvaniem. Tas vien jau ir apliecinājums meistara unikālajam veikumam.

No karotēm līdz diktatoriem

Centrālā vieta Karošu muzejā, protams, ir atvēlēta koka karotēm, bet tas nebūt nav viss. «Ilzēs» var redzēt ne tikai neskaitāmas karotes, bet arī koka šķīvjus, dekorus, kokgrieztas gleznas, koka lādītes, vāzes, dažādus oriģinālus galda piederumus, suvenīrus un citus kokgriezumus. Pie sienām izvietotas gleznas, kurās redzama gan Dievmāte, gan arī ļaunuma iemiesojumi – Ļeņins, Staļins un Hitlers. Visi trīs tirāni izskatās krietni nekaitīgāki kā bijuši vēsturē, drīzāk – drusku komiski, nožēlojami un tādā veidā meistars arī parāda attieksmi pret šiem cilvēkiem.

Bet meistaram pašam visvairāk patīkot glezna, kurā Ieva Ādamam sniedz grēka ābolu. Gleznās nekas nav līmēts, viss griezts no viena koka gabala. Kokgriezumu vidū ir arī dažādi ģerboņi, meistara gatavotie Latvijas ģērboņi tagad grezno arī vairākas novadu domes un pagastu pārvaldes.

A. Sietkovskis bez tam ir asprātīgs stāstnieks, Latvijas patriots, nacionāli noskaņots cilvēks, viņa darbos atspoguļojas arī dažādas politikās aktualitātes un vēsturiskā norises. Viņš brīžiem pat skarbiem vārdiem un vienlaikus ar humoru kritizē arī mūslaiku politiķus un šo to no šīs kritikas ir ielicis arī savos darbos – piemēram, kā bijušais premjers Kalvītis ārzemes govis gana.

Tūkstošiem karošu no 65 koku sugām

Arvīds Sietkovskis atzīst, ka tagad jau pāris gadus aktīvi ar kokgriešanu vairs nenodarbojas. Kokgriešana, neapšaubāmi, ir smags fizisks darbs un tomēr 73 gadu vecums prasa savu.

Līdz šim 36 gadu laikā tapušas apmēram 9000 karotes, ekspozīcijā no tām ir aplūkojams apmēram tūkstotis – daudzas no kurām patiešām ir mākslas darbi, taču ļoti daudzas karotes ir tapušas arī tīri praktiskai lietošanai – pārdotas, dāvinātas draugiem.

Kolekcijā aplūkojamas karotes, kas gatavotas no 65 koku sugām, lielākoties šie visi koki – gan vietējo, gan ievesto svešzemju sugu ir auguši tepat Latvijā. Kokgriezējs ne īpaši mīlot apsi un liepu, kuru koksne esot pārāk mīksta. Iecienītākais darba materiāls Arvīdam esot plūmes, vilkābele, melnalksnis, osis, tāpat arī interesantas krāsu un koka struktūras spēles var redzēt karotēs, kas izgrebtas no akācijām, smiltsērkšķiem, plūmēm, ķiršiem un citiem kokiem un krūmiem. Bet ekspozīcijā ir arī, piemēram, sarkankoka un citu eksotiskāku koku karotes.

Neparasts materiāls ir «melnais ozols», tā ir ozola koksne, kas ilgu laiku gulējusi ūdenī bez skābekļa piekļuves. Gadsimtu laikā tādas ozola siekstas kļūst pavisam zili melnas, cietas un smagas. Agrāk no melnā ozola gatavoja dārgas mēbeles un smalkus koka darbus. Šāds rets materiāls mūsdienās ir ļoti dārgs un ekskluzīvs un arī no melnā ozola gatavota karote uzreiz piesaista uzmanību.

Varbūt pat lielākā karote visā Eiropā ir meistara darinātā 2,20 metrus garā un vairāk kā piecus kilogramus smagā no pamatīga bērza bluķa izgrebtā «Eiropas karote», kas tapusi laikā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.

102 ragi – un visi atrasti!

Arvīds Sietkovskis savulaik 24 gadus ir strādājis meliorācijā un darba gaitās apkārtnes purvos un mežos izdevies atrast ne tikai melno ozolu, dažādu sugu materiālu kokgriezumiem, neparastus koka veidojumus, bet vēl šo to interesantu.

Pie šādiem atradumiem var pieskaitīt arī aļņu, staltbriežu un stirnāžu ragus. Viens atrasts atsevišķs rags it kā nav nekas neparasts, taču sirmā meistara kolekcijā ir 102 ragi! Pat kaislīgam medniekam šāda ragu kolekcija būtu kaut kas fantastisks, taču jāuzsver, ka Sietkovskis nav bijis mednieks Purvi un ragi esot bijuši viņa otra lielā aizraušanās un pilnīgi visi šie ragi ir atrasti.

Interesantas ir ķēdes, kuras izgatavotas no viena vesela koka gabala. Pirmajā mirklī pat grūti iedomāties, kā kaut ko tādu iespējams radīt, kā ķēdes posmi sakabināti, jo nav neviena griezuma, nekas nav līmēts, bet visam jau ir «sava zināšana». Izrādās, ķēde top no viena koka profila, kurš šķērsgriezumā ir krusts, sākotnēji izgriežot gredzenus tādā secībā, kādā tie būs sakabināti ķēdē, un tikai pašās beigās tos atdala vienu no otra.

Muzejā redzamas dekoratīvas koka ķēdes, kam vienā galā karote vai dakšiņa, vai arī abos galos ir pa karotei. Neizskatās sliktāk kā, piemēram, tiesneša amata ķēde un apmeklētāji var ar šādu ķēdi nofotografēties. Muzejā var redzēt arī atsevišķas sagataves, speciāli pusgatavus atstātus izstrādājumus, lai apmeklētāji varētu redzēt dažas kokgriezumu tapšanas «knifus».

Galvenais – rūpīgs un pacietīgs darbs!

Galvenais jebkura kokgriezuma tapšanā ir rūpīgs un pacietīgs darbs. Tā minētā «Eiropas karote» esot grebta trīs mēnešus, pēc tam to gadu vajadzējis turēt nosegtu, lai nepiekļūst gaisa skābeklis. Tādā veidā žāvēta karote neplaisā.

Pašsaprotams, ka bez lieliskas koksnes īpašību pazīšanas kokgriezēja darbā neiztikt un Arvīds Sietkovskis noteikti ir cilvēks, kas jūt koka dvēseli. Savu meistarību kokgriezējs apguvis un izkopis pašmācības ceļā, žurnālā «Lauku Dzīve» meklējis un studējis dažādus rakstus par galdniecību, tā arī koks un tā griešana kļuvuši par mūža aizraušanos.

Savukārt jauko spīdumu viņš panāk nevis lakojot karotes, bet tās vaskojot. Pie tam vasks tiek iegūts paša dravā, šogad gan satraukumu radījis pavēsais jūnijs, kas nav bijis bitēm sevišķi labvēlīgs.

To, ka kokgriešana nav vienkārša nodarbošanās liecina arī tas, ka darbā tiek izmantoti 80 līdz 90 dažāda izmēra un formas kaltu un kaltiņu. Lai izgatavotu kokgriezuma gleznu, vajagot strādāt apmēram pusotru mēnesi.

«Ilzēs» iegriezušies viesi no daudzām zemēm

Tagad A. Sietkovska mājas ir viens no iecienītākajiem tūristu apmeklējumu mērķiem Ilūkstes novadā. Piemēram, jūlija otrajā nedēļā, kad ciemojos «Ilzēs», pirms tam, otrdien karošu muzejā esot bijuši tūristi no Rīgas, bet uz sestdienu pieteikušies viesi no Krāslavas.

Aizvadītajos gados Arvīda Sietkovska karošu muzejā ir ciemojušies daudzi tūkstoši tūristu no malu malām. Sākotnēji karotes lūkot braukuši pārsvarā ārzemnieki, bet pēc tam viņa darinājumi arvien vairāk ir piesaistījuši arī pašmāju ekskursantus.

Tālākie ciemiņi ir bijuši no Austrālijas, ASV, Izraēlas, bet pārsvarā, neskaitot latviešus, viesi ierodas no Eiropas valstīm – Itālijas, Vācijas, Francijas, Krievijas un citām. Par to, ka karošu muzeja apmeklējums nevienu nav atstājis vienaldzīgu, liecina daudzie sajūsmas pilnie ieraksti viesu grāmatā. Un patiešām, redzot vien to, kas aplūkojams ekspozīcijā, pārņem izbrīns, kā visu to var paspēt izgatavot. «Ilzēs» viesojušies arī divi jaunlaulāto pāri, kas savā mūža nozīmīgajā dienā fotografējušies, filmējuši un guvuši neaizmirstamus iespaidus.

Ja kāds no lasītājiem vēlas pats aplūkot šo neparasto muzeju, tad vēlams ir iepriekš pieteikties pa tālruni 26210612. Gadoties arī pēkšņi ciemiņi, tomēr vajadzētu rēķināties ar to, ka «Ilzēs» nav nekādu štata darbinieku, tā ir meistara ģimenes māja.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *