No 10.–12. jūnijam Zagrebā, Horvātijā pulcējās privāto mežu īpašnieki no 15 valstīm, lai apspriestu ES rīcību par to, kā turpmāk attīstīt Eiropas meža nozari. Zagrebā notika CEPF Ģenerālā asambleja, kurā bioekonomika un meža īpašuma tiesības bija divi svarīgākie temati, pie kuriem tika nolemts strādāt arī turpmāk.
Vides politika ietekmē mežsaimniecību
CEPF prezidents Hubert de Schorlemer uzsvēra, ka ES politikas veidotājiem būtu jāņem vērā, ka pieaugot tendencei apvienot mežsaimniecību ar valsts vides politiku, tas var radīt nevēlamu ietekmi uz tirgu starptautiskā līmenī, ja ES mežu un koksnes izmantošana tiks papildus ierobežota . «Kokam pieaug pieprasījums tādās valstīs kā Ķīna, un katrs kubikmetrs kas netiek ražots Eiropā tiks aizstāts ar koksni, kas ražota piemēram Amazones un Āfrikas mežos, kur ilgtspējība ne vienmēr ir garantēta,» Mr Schorlemer brīdināja savā atklāšanas runā. 2014. gada pārskatu bija iesniedzis CEPF ģenerālsekretārs Aljoscha Requardt.
Eiropas meža īpašnieki redz lielu potenciālu bioekonomikā, darbavietu nodrošināšanai un ekonomiskai izaugsmei, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai, ieguldot koksnē un koksnes izstrādājumu nozarēs, tostarp bioenerģijas. Veidojot Eiropas bioekonomiku, tas ir ārkārtīgi svarīgi – atbalstīt privāto mežu īpašniekus, jo viņi spēlē izšķirošu lomu klimatam draudzīgas izejvielas ražošanā.