Tiekas bijušie MRS direktori

Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka vienīgā vērtība cilvēkam, ko neviens nevar atņemt, ir atmiņas. Vēl jo labāk, ka ar savām atmiņām vari padalīties ar bijušajiem kolēģiem, tādēļ par tradīciju kļuvis gadskārtējais bijušo Mežrūpniecību saimniecību direktoru saiets, kurā tiekamies un varam pakavēties atmiņās.

Tiekas Ogres kursu bāzē

Šogad augustā saietu Ogrē organizēja bijušais Mežrūpniecības saimniecību ministrijas ministra vietnieks Jānis Vanags. Pulcēšanās vieta bija izraudzīta bijušajā nozares kursu bāzē, kur mūs viesmīlīgi sagaidīja Jānis Vanags un Kursu bāzes direktors Valdis Kupcis. Saietam bija interesanta programma.

Ar autobusu devāmies ekskursijā pa Ogres pilsētu. Pirmā pietura bija Ogres tehnikums. Pie tehnikuma mūs sagaidīja tehnikuma direktore Brantes kundze, kas bija arī ekskursijas vadītāja pa tehnikumu. Uz brīdi uzkavējāmies tehnikuma zāle, kur direktore mūs iepazīstināja ar tehnikuma struktūru un mācību programmām. Ogres tehnikums savulaik dibināts uz Ogres meža tehnikuma bāzes, tam pievienojot Ogres profesionālo galdnieku vidusskolu un Ogres profesionālo sabiedriskās ēdināšanas vidusskolu. Lai gan tehnikuma mācību korpuss ir pilnīgi renovēts, vēl paredzēts patreizējā tehnikuma zāli pārbūvēt par daudzfunkcionālu, kurā varēs notikt sporta nodarbības un koncerti. Pēc Somijas parauga renovēs bijušo Ogres meža tehnikuma audzēkņu dienesta viesnīcu. Paredzēts, ka istabiņā dzīvos divi audzēkņi un bez sanitārā mezgla būs arī neliela virtuve. Man personīgi radās pārdomas, ka audzēkņi dzīvos «siltumnīcas apstākļos» saskaroties ar dzīves realitāti būs stipri vīlušies, jo būs jādzīvo pa nedēļai vagoniņā meža vidū. Ogres tehnikumā varējām nogaršot nākamo konditoru ceptās ļoti garšīgās smalkmaizītes un baudīt tēju.

Tālāk devāmies apskatīt tehnikuma muzeju. Šeit varēja skatīt visu Aizupes un Ogres tehnikuma direktoru portretus kā arī apskatīt dažādas medību trofejas un citus eksponātus. Apskatījām arī galdnieku darbnīcu, kur pirmās iemaņas izraudzītajā profesijā apgūst nākošie mēbeļu galdnieki. Darbnīcas apgādātas ar vismodernākajiem darbgaldiem. Direktore stāstīja, ka valsts eksāmenā audzēknim četru stundu laikā jāvar pagatavot nakts skapītis.

Visvairāk mūs interesēja meža mašīnu operatoru sagatavošana. Apskatījām mācību klasi, kas apgādāta ar jaunākajiem simulatoriem. Pirmās iemaņas audzēkņi apgūst sēžot pie galda ar simulatoru ar datora monitoru. Kad pirmās iemaņās apgūtas, audzēknis pārsēžas simulatorā, kas atbilst reālai meža mašīnas kabīnei. Savukārt, meža mašīnu mehāniķi praktiskās nodarbībās labo reālu bojātu tehniku. Mūsu visu spriedums – ir radīti visi apstākļi šo profesiju apguvei, vajadzīga tikai griba to darīt. Pateikušies tehnikuma direktorei Brantes kundzei par mums veltīto laiku, braucām uz nākamo apskates objektu.

Izrādījās, ka Ogrē kāds uzņēmīgs jauns cilvēks izveidojis padomju laikā ražoto braucamrīku kolekciju. Apskatījām vieglās automašīnas sākot ar slavenajām «Volgām» līdz invalīdiem paredzētām automašīnām, dažādus velosipēdus. Šeit bija arī pirmais padomju savienībā ražotais ar elektrību darbināmās automašīnas «žiguļi» dzinējs, kas atceļojis no Ukrainas (pavisam tika saražoti tikai deviņi). Varējām apskatīt arī mūsu Rīgas rūpnīcas «Zvaigzne» ražotos mopēdus, kas vienam otram lauciniekam bija vienīgais pieejamais motorizētais transporta līdzeklis. Sevišķu jautrību izraisīja gāzēto ūdens automātu apskate. Pēc muzeja apskates devāmies atpakaļ uz Kursu bāzi.

Pirms sēsties pie pusdienu galda, uzņēmām kopējo foto uz galvenās ieejas kāpnēm, kur pirmo foto uzņēmām pirms vienpadsmit gadiem. Pie pusdienu galda kā vienmēr pārrunājām problēmas. Jānis Ķirsis informēja, kas gada laikā noticis sakarā ar Meža muzeju. Lai arī meža nozare dod lielāko pienesumu valsts budžetā, tomēr valdība nerod iespēju finansiāli palīdzēt Meža muzeja izveidei. Samazināts arī iedalītais finansējums no Meža attīstības fonda. Līdz galam nav atrisināts muzeja telpu jautājums. Pašreiz savāktie materiāli ar Valda Kupča atļauju atrodas Kursu bāzes telpās un nav iespēju tos izvietot. Jānis Vanags ierosināja mums pēc savām iespējām palīdzēt muzejam. Valdis Kupcis uzsvēra, ka ar katru gadu grūtāk uzturēt Kursu bāzes ēku kompleksu. Sakarā ar augsto malkas cenu Rīgas rajonā nepietiek līdzekļu kurināmā iegādei.

Apskatījām savāktos Meža muzejam domātos eksponātus. Jāsaka, ka var apbrīnot eksponātu vācēju entuziasmu. Savākti gan dokumenti, fotogrāfijas, gan darba instrumenti, kurus pagaidām nav iespējams apskatīt interesentiem.

Tomēr šķīrāmies ar pozitīvam emocijām, lai satiktos atkal pēc gada!

Imants Zembergs, bij. Lubānas MRS direktors

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.